palocīties
palocīties -lokos, -lokies, -lokās, pag. -locījos; refl.
1.Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu an noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties), paklanīties.
PiemēriSlieksni pārkāpis, viņš palocījās, sveicināja priekšsēdētāju..
1.1.Paliekties, mazliet pieliekties.
PiemēriKad [meitene] palocījās, tā [ēna] sarāvās pie kājām.
2.Neilgu laiku, mazliet locīties.
PiemēriPalocīties vingrojot.
3.parasti 3. pers. Lokoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par rāpuļiem).
PiemēriĶirzaka palocījās zem akmens.
4.Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) locīties.
Piemēri..viss mugurkauls [vilkam] esot stīvs, ka ne palocīties.
Avoti: 6-1. sējums