pielocīt
pielocīt -loku, -loki, -loka, pag. -locīju; trans.
1.Vairākkārt lokot, mazliet pieliekt (parasti augus, to daļas).
PiemēriJā, tā bij tā pati vecā liepu gatve. Zāli aizaugusi, retās riteņu sliedes to tikai vietvietām pielocījušas.
- Jā, tā bij tā pati vecā liepu gatve. Zāli aizaugusi, retās riteņu sliedes to tikai vietvietām pielocījušas.
1.1.pārn. Piespiest (kādu) mainīt savus uzskatus, piespiest piekāpties.
PiemēriEs viņam centos iestāstīt, ka tas savas sargājamās ēkas droši var pamest Dieva ziņā.. Bet vecītis nebija pielokāms.
- Es viņam centos iestāstīt, ka tas savas sargājamās ēkas droši var pamest Dieva ziņā.. Bet vecītis nebija pielokāms.
- Gan es viņu pielocīšu.
2.Lokot pievirzīt (piemēram, priekšmetu, tā daļu pie kā, kam klāt).
PiemēriMūrējot skursteni, tam visapkārt.. atstāj rievu, kurā ielaiž un pieloka skārdu.
- Mūrējot skursteni, tam visapkārt.. atstāj rievu, kurā ielaiž un pieloka skārdu.
- «Rati un ragavas jāapkaļ, ratu asis jāpieloka pie koka, riteņiem jāapvelk stīpas.»
Stabili vārdu savienojumiPielocīt (dziesmu, dzejas, zināšanu u. tml.) pūru. Pielocīt (pilnu) vēderu.
- Pielocīt (dziesmu, dzejas, zināšanu u. tml.) pūru — Uzkrāt, arī bagātināt garīgo vērtību kopumu.
- Pielocīt (pilnu) vēderu — sar. Pieēsties.
- Pielocīt (retāk salocīt) pūru folkl — Sagādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
Avoti: 6-2. sējums