atrotīt
atrotīt -u, -i, -a, arī -īju, -ī, -ī, pag. -īju; trans.
1.Rotīt (uz augšu), atlocīt. Uzrotīt. Uzlocīt.
PiemēriViņu ielaiž dzīvokļa saimniece atrotītām piedurknēm un slapjā priekšautā.
- Viņu ielaiž dzīvokļa saimniece atrotītām piedurknēm un slapjā priekšautā.
- Augu dienu Maldavs gulēja, zālē izstiepies. Bikses līdz ceļgaliem atrotījis, cepināja kājas saulītē.
- Mārtiņš Līdaks.. izvilka no kabatas tabakmaku, lēni atrotīja to..
Stabili vārdu savienojumi
- Atrotīt (arī atbraucīt, atlocīt) piedurknes (arī rokas) idioma — sar. Dedzīgi ķerties pie darba.
2.reti Atritināt1.
Piemēri..Gundega atritināja papīra loksni. Atklājās mazas, modernas stacijas projekts... «Un esiet tik laipns - varbūt man mazliet palīdzēsiet? Atrotīsim pārējos rasējumus.»
- ..Gundega atritināja papīra loksni. Atklājās mazas, modernas stacijas projekts... «Un esiet tik laipns - varbūt man mazliet palīdzēsiet? Atrotīsim pārējos rasējumus.»
Avoti: 1. sējums