atritināt
atritināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Ritinot attīt (ko saritinātu, satītu). imperf. Ritināt vaļā.
PiemēriAtritināt paklāju.
- Atritināt paklāju.
- Atritināt segu.
- Atritināts papīra rullis.
- Atritināta trose.
- Skolotāja atritināja lielo samta baķi, piegrieza blūzītes..
- Dzenādams kamolu pa galda un krēslu apakšu, viņš [kaķis] bija atritinājis visu dziju un izmudžinājis to pa visu istabu.
- Matroži atritina šļūtenes..
2.reti Ritinot atvirzīt šurp. imperf. Ritināt šurp. Ritinot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriAtritināt mucu pie akas.
- Atritināt mucu pie akas.
- Atritināt baļķi līdz šķūnim.
3.reti Ritinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriAtritināt bumbu no durvīm.
- Atritināt bumbu no durvīm.
Avoti: 1. sējums