atrofēties
atrofēties parasti 3. pers., -ējas, pag. -ējās; reti
1.Sarukt, panīkt, zaudēt spējas funkcionēt (par organisma daļām).
PiemēriParalizētie muskuļi izdilst (atrofējas), pie tam nepilnīgi paralizētie.. atrofējas daļēji, bet pilnīgi paralizētie - pavisam.
- Paralizētie muskuļi izdilst (atrofējas), pie tam nepilnīgi paralizētie.. atrofējas daļēji, bet pilnīgi paralizētie - pavisam.
- Alu fauna atšķiras no virszemes dzīvajām būtnēm. Visiem šiem dzīvniekiem atrofējusies redze, toties spēcīgāk attīstīti ožas un taustes orgāni.
1.1.pārn. Panīkt, notrulināties, arī zust (par psihiskām īpašībām, spējām).
PiemēriPusbadā, nemitīgā darbā un nogurumā [Kaijām] pamazām atrofējas visas garīgās intereses. Tikai retām reizēm avīzes numurs nejauši pagadās rokās.
- Pusbadā, nemitīgā darbā un nogurumā [Kaijām] pamazām atrofējas visas garīgās intereses. Tikai retām reizēm avīzes numurs nejauši pagadās rokās.
- iron. Līdaciņa: Daiļuma sajūta visiem pilnīgi atrofējusies. Piemēram: vai manā ministrijā kāds redz, ja sieviete uztaisījusi citādu frizūru ..?
Avoti: 1. sējums