atrotīt
atrotīt -u, -i, -a, arī -īju, -ī, -ī, pag. -īju; trans.
1.Rotīt (uz augšu), atlocīt. Uzrotīt. Uzlocīt.
PiemēriViņu ielaiž dzīvokļa saimniece atrotītām piedurknēm un slapjā priekšautā.
Stabili vārdu savienojumi
2.reti Atritināt1.
Piemēri..Gundega atritināja papīra loksni. Atklājās mazas, modernas stacijas projekts... «Un esiet tik laipns - varbūt man mazliet palīdzēsiet? Atrotīsim pārējos rasējumus.»
Avoti: 1. sējums