izlocījums
izlocījums -a, v.
1.parasti vsk. Paveikta darbība, rezultāts → izlocīt1.
PiemēriKad iegūts vajadzīgais [zāģa zobu] izlocījums, knaibļu rokturus palaiž mazliet vaļīgāk..
2.Izlocīts veidojums.
PiemēriTā bij Līču Mārtiņa.. dāvinātā pēperkoku [piparkūku] sirds, tumšdzeltena, baltiem un sarkaniem cukura stīdziņu izlocījumiem ap malām..
Avoti: 3. sējums