izlocīt1
izlocīt -loku, -loki, -loka, pag. -locīju; trans.
1.Lokot izveidot (priekšmetu).
Piemēri..Rudīte sēž laivā un no vijīgajām niedrēm izloka arvien jaunus pīlēnus.
1.1.Lokot izveidot (ko) līkumotu. Izveidot līkumotu.
Piemēri..izvārīts makarons ļaujas viegli sevi izlocīt desmit un divdesmit līkumos.
1.2.Lokot izvirzīt (detaļu uz augšu, uz āru), atlocīt (sānis).
PiemēriIzlokot [zāģa] zobus pārmaiņus vienu uz vienu un otru uz otru pusi, rada tā dēvēto zāģa ceļu.
Stabili vārdu savienojumiIzlocīt zāģi (arī zāģa ceļu).
2.parasti 3. pers. Izveidot līkumotu, nelīdzenu (par parādībām dabā). Noliekt dažādos virzienos.
PiemēriVēju izlocīts priedulājs.
3.Izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt).
PiemēriTālumā kāds dziedāja. Gari stieptās un izlocītās skaņas pusnakts tumsā izskanēja tik skumji, ka abiem jātniekiem brīdi uzmācās savāds drūmums.
4.Lokot izvirzīt (uz priekšu, sānis, parasti ķermeni, tā daļu).
PiemēriPusnaktī gailis sāk mirkšķināt acis, vicināt spārnus un izlocīt krūtis..
Stabili vārdu savienojumiIzlocīt kājas.
Avoti: 3. sējums