izloksne
izloksne -es, dsk. ģen. -šņu, s.
1.val. Sīkākais vēsturiski izveidojies kāda novada valodas paveids.
PiemēriIzloksnes forma.
2.Šī valodas paveida izpausmes forma.
PiemēriTāds aizlakstietis runāja smieklīgi stieptā izloksnē..
Avoti: 3. sējums