Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izlūgt
izlūgt -lūdzu, -lūdz, -lūdz, pag. -lūdzu; trans.
1.Lūgt, līdz panāk, iegūst (vēlamo, gribēto).
Piemēri«Drīz vien aiziesim uz barotavām,» Andris čukst Jaņukam ausī.. Citu reizi tādus solījumus lūgdams nevar izlūgt.
2.reti Lūdzot panākt, ka (kāds) iznāk (no kurienes, kur u. tml.).
Avoti: 3. sējums