ielocījums
ielocījums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → ielocīt1.
PiemēriAp mātesaugu.. ieliec spēcīgas, viengadīgas, veselas atvases.. Ielocījumu ar koka kāsīti piesprauž grāvīša dibenā un uzber augsni.
2.parasti vsk. Izšuvumu tehnika, kurā pavediena pārstaipu garums ir dažāds.
PiemēriIelocījuma tehnikā šūta sedziņa.
Avoti: 3. sējums