ielīst1
ielīst -lienu, -lien, -lien, pag. -līdu; intrans.
1.Lienot ievirzīties (kur iekšā) — par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
PiemēriOdze ielīdusi zālē.
1.1.Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriZēns ielīdis pagaldē.
2.Lienot (pa ko šauru), ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriIelīst guļammaisā.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) zemē ielīst.
2.1.sar. Uzzināt, izpētīt.
Piemēri«Jums esot vakar bijis nepatīkams gadījums,».. ierunājās Ozols. «Nelāgs sviests iesmērēts.» - «Vai es varu katrā gabalā ielīst?» sekoja atbilde.
2.2.Iespraukties.
PiemēriLeinasars ar visu nesamo ielīda sīko priedīšu biezoknī un gaidīja dienas iestāšanos.
3.Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, ievirzīties (kur iekšā). Slepeni iekļūt (kur iekšā).
PiemēriKrauja ielīda savā parastajā kaktā pie loga un apsēdās uz palodzes.
3.1.Ierauties (kur iekšā).
Piemēri..parādījās kungs.., - tā ielīdis uzslietā apkaklē, ka laukā redzama tikai apaļā, cietā platmalīte..
4.Iekļūt ar viltu (piemēram, kādā kolektīvā, pasākumā). Iezagties, ielavīties.
PiemēriFonda valdē ielīda pats Salnais..
6.sar. Ietilpt (parasti ar grūtībām).
Piemēri..Īstam jūrniekam mantu nav daudz. Parasti tās visas labprāt ielien vienā čemodānā.
Avoti: 3. sējums