Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atlocījums
atlocījums -a, v.
1.parasti vsk. Paveikta darbība, rezultāts → atlocīt2.
PiemēriApkakles atlocījums.
2.Atlocītā vai atlocījusies mala (drānai, papīram u. tml.). Atloks.
PiemēriSedziņu noslēdz atlocījums, kas atšūts ar cauro vīli.
Avoti: 1. sējums