Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atlūgties
atlūgties -lūdzos, -lūdzies, -lūdzas, pag. -lūdzos; refl.
1.Izlūgties, lai atbrīvo (no kā) Izlūgties, lai atļauj (ko nedarīt).
PiemēriVelns grib atlūgties [no soda].
1.1.novec. Iesniegt lūgumu, lai atbrīvo (no darba, ieņemamā amata).
PiemēriAtlūgties no amata.
Avoti: 1. sējums