atlupt
atlupt parasti 3. pers., -lūp, pag. -lupa; intrans.
Atdalīties, atlobīties nost (parasti par virskārtu).
Piemēri..pār atvaru bija pārkāries sauss egles stumbrs ūdens izgrauztām saknēm un atlupušu mizu.
- ..pār atvaru bija pārkāries sauss egles stumbrs ūdens izgrauztām saknēm un atlupušu mizu.
- Viņš pamatīgi izskaloja kafijas kannu, jo no tās sāniem un dibena bija sākusi atlupt emalja
- ..[spogulim] sudrabojums vairākās vietās bija atlupis un stikls saplaisājis.
- Strēlnieku appūstās sejas ar atlupušu ādu uz vaigiem..izskatījās..bargas.
Avoti: 1. sējums