atļauties
atļauties -ļaujos, -ļaujies, -ļaujas, pag. -ļāvos; refl.; trans.
1.parasti savienojumā ar verbu nenoteiksmes formā Atļaut sev, dot iespēju sev īstenot (vēlēšanos, nodomu).
PiemēriAtļauties nopirkt saldumus.
1.1.Iegādāties. Lietot.
PiemēriLīdz pat 18. gadsimta otrajai pusei papīru izgatavoja tikai ar rokām. Tas piederēja pie luksusa lietām, ko varēja atļauties tikai muižnieki un naudīgi tirgotāji.
2.Iedrošināties (pateikt, darīt, rīkoties).
PiemēriKā parasti, saimniece sūdzas par savām dzīves grūtībām.. Citreiz Kantorists [zēns] atļautos sev kādu piezīmi. Bet šovakar viņš grauž maizi un klusē.
2.1.savienojumā ar verbu nenoteiksmes formā Lieto kā pieklājības formu, lai saviem vārdiem, arī rīcībai piešķirtu necilāku, pieticīgāku raksturu.
PiemēriTā kā viņa vēstulīte ir īsa, atļaujamies nocitēt visu..
Avoti: 1. sējums