atļauties
atļauties -ļaujos, -ļaujies, -ļaujas, pag. -ļāvos; refl.; trans.
1.parasti savienojumā ar verbu nenoteiksmes formā Atļaut sev, dot iespēju sev īstenot (vēlēšanos, nodomu).
PiemēriAtļauties nopirkt saldumus.
- Atļauties nopirkt saldumus.
- Kā viņa atļāvās mesties izpriecās, kad vēl nekā nezināja par tēva likteni.
- Retumis viņi..aizbrauca uz Arkādiju... nokļūšana turp lielā attāluma dēļ bija grūta, kādēļ to darbdienās varēja atļauties ne visai bieži.
- Silvijai rīt bija darba diena, un viņa nevarēja atļauties palikt ilgāk.
1.1.Iegādāties. Lietot.
PiemēriLīdz pat 18. gadsimta otrajai pusei papīru izgatavoja tikai ar rokām. Tas piederēja pie luksusa lietām, ko varēja atļauties tikai muižnieki un naudīgi tirgotāji.
- Līdz pat 18. gadsimta otrajai pusei papīru izgatavoja tikai ar rokām. Tas piederēja pie luksusa lietām, ko varēja atļauties tikai muižnieki un naudīgi tirgotāji.
- Vairākums [miestiņa sieviešu] sev varēja atļauties tikai lētas [drēbes], ko pa lielākai daļai šuva pašas.
2.Iedrošināties (pateikt, darīt, rīkoties).
PiemēriKā parasti, saimniece sūdzas par savām dzīves grūtībām.. Citreiz Kantorists [zēns] atļautos sev kādu piezīmi. Bet šovakar viņš grauž maizi un klusē.
- Kā parasti, saimniece sūdzas par savām dzīves grūtībām.. Citreiz Kantorists [zēns] atļautos sev kādu piezīmi. Bet šovakar viņš grauž maizi un klusē.
- Vienīgi aizkaitinātais Banders uzdrošinājās parādīt zobus [Garozām]. Viņš to varēja atļauties, jo nebija atkarīgs no Garozas.
- «Tā var rīkoties tikai tāds, kam galvā viss nav kārtībā.» - «Smirnova kungs, jūs atļaujaties par daudz.»
2.1.savienojumā ar verbu nenoteiksmes formā Lieto kā pieklājības formu, lai saviem vārdiem, arī rīcībai piešķirtu necilāku, pieticīgāku raksturu.
PiemēriTā kā viņa vēstulīte ir īsa, atļaujamies nocitēt visu..
- Tā kā viņa vēstulīte ir īsa, atļaujamies nocitēt visu..
Avoti: 1. sējums