Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atlocīt
atlocīt -loku, -loki, -loka, pag. -locīju; trans.
1.Lokot atvērt (ko salocītu, ielocītu).
PiemēriAtlocīt salveti.
  • Atlocīt salveti.
  • ..[grāmatvedis] kārtīgi salocīja laikrakstu, kur bija iespiesta laimestu tabula,.. atkal paņēma un atlocīja avīzi, salīdzināja vēlreiz obligācijas un sērijas numurus..
  • Gausām kustībām viņš atlocīja karti plašāk..
  • ..[Maldups] izņēma no aploksnes salocītu papīra lapu un atlocīja to.
2.Atliekt atpakaļ (piemēram, drānas malu).
PiemēriPusdienu servjeti vispirms saloka četrās daļās, tad vienu vaļējo stūri atloka atpakaļ trīsstūrī..
  • Pusdienu servjeti vispirms saloka četrās daļās, tad vienu vaļējo stūri atloka atpakaļ trīsstūrī..
  • «Velc nost mēteli vai vismaz atloki apkakli..»
  • Kājās tiem bija gari gumijas zābaki atlocītiem stilbu galiem..
2.1.Atrotīt (parasti piedurknes, bikšu galus).
PiemēriPelēkā virskrekla piedurknes, atlocītas līdz elkoņiem, atklāja muskuļotas.. rokas.
  • Pelēkā virskrekla piedurknes, atlocītas līdz elkoņiem, atklāja muskuļotas.. rokas.
  • ..es noāvu kājas, atlocīju bikses pāri ceļiem un laidos [upes] ledainajā ūdenī.
Stabili vārdu savienojumi
Avoti: 1. sējums