ķeburains
ķeburains -ais; s. -a, -ā
ķeburaini apst.
1.Tāds, kam ir daudz dažāda virziena veidojumu, izliekumu, arī izaugumu.
PiemēriĶeburainas saknes.
1.1.Tāds, kas ir dažādi izlocīts (piemēram, par rakstītu burtu). Tāds, kam raksturīga dažādi izlocītu burtu veidošana (piemēram, par rokrakstu). Arī neveikls.
PiemēriGadu desmitos sastrādātajām rokām bija grūti valdīt spalvaskātu, tāpēc arī burti iznāca stūraini, ķeburaini.
2.Tāds, kam ir daudz dažādu virsmas izciļņu, arī izaugumu.
PiemēriĶeburaina koka miza.
Avoti: 4. sējums