mežģīt
mežģīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju; trans.
1.Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari. Bojāt (kādu ķermeņa daļu), pārtraucot locītavas kaulu galu saskari.
PiemēriMežģīt rokas locītavu.
1.1.pārn. Nopūlēt, pārpūlēt (parasti smadzenes, mēli).
Piemēri«Es nemaz netiku daudz prātojusi par pienākumiem, te viņi ir un ir jāpadara, ko tur vēl smadzenes mežģīt.»
2.Mudžināt (diegu, auklas u. tml.).
PiemēriMežģīt dzijas.
3.apv. Aust (parasti tīklu).
PiemēriZvejnieks mežģī tīklus.
Avoti: 5. sējums