Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stilbs1
stilbs -a, v.
1.Kājas daļa no ceļgala locītavas līdz pēdai. Arī kājas daļa no iegurņa līdz ceļgala locītavai. Apakšstilbs. Arī augšstilbs.
PiemēriSvešais zēns diedz atpakaļ, smilgas vien švīkst gar stilbiem..
1.1.Dzīvnieka kājas augšstilbs vai apakšstilbs kā pārtikas produkts.
PiemēriKlāvs īgni skatās, kā puisis grauž zoss stilbu.
2.Parasti savienojumā «rokas stilbs»: delms (parasti apakšdelms).
PiemēriKarlīne papurināja uz rokas stilba savērtos vainagus.
3.Stara.
PiemēriViens bikšu stilbs bija pārplēsts visā garumā no apakšas līdz augšai..
3.1.Stulms.
Piemēri..[Tenim] kājās allaž ar atlocītiem stilbiem zābaki..
Avoti: 7-2. sējums