Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
locījums1
locījums -a, v.
1.Paveikta darbība → locīt [1] (1).
PiemēriNopūtu Osiene nedzirdēja, bet to galvas locījumu redzēja arī neatskatīdamās.
  • Nopūtu Osiene nedzirdēja, bet to galvas locījumu redzēja arī neatskatīdamās.
2.Paveikta darbība, rezultāts → locīt [1] (2).
PiemēriRūpīgs locījums.
  • Rūpīgs locījums.
  • Papīrs ieplīsis locījuma vietā.
  • Galdsegai jābūt nevainojami tīrai, kārtīgi izgludinātai, salocītai, lai, uzklājot uz galda, locījuma vietas būtu redzamas.
3.mūz. Nošu grupa, ko dziedātājs izpilda vienā teksta zilbē.
Avoti: 4. sējums