locītājs
locītājs -a, v.
locītāja -as, s.
1.Darītājs → locīt [1].
2.s.; folkl. Dziedātāja, kas, variējot melodiju, atkārto teicējas dziedāto tekstu.
Piemēri..primitīvākais un reizē savdabīgākais latviešu tautas mūzikas vairākbalsības veids - dziedāšana ar teicējām, vilcējām un locītājām.
Avoti: 4. sējums