Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
karodziņš
karodziņš -a, v.
1.Dem. → karogs.
2.Trīsstūrveida vimpelis (parasti ar kātu un pamatni), ko piešķir par nopelniem darbā vai uzvaru sacensībās.
PiemēriIk pa piecām dienām rezumē [kombainieru] paveikto un uzvarētājam piešķir ceļojošo Sarkano karodziņu.
3.Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, piemēram, signalizācijai.
PiemēriTālumā iekaucas lokomotīves svilpe. Kaiva aizdedzina lākturi, paņem karodziņu un iziet no būdas.
4.mūz. Izlocīta līnija pie nots kātiņa.
PiemēriNots karodziņš.
Avoti: 4. sējums