Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tupus
tupus apst.
tupu apst.
Tā, ka ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī uz ceļgaliem.
PiemēriVībots nometies tupus un aplūko biešu sējumu..
  • Vībots nometies tupus un aplūko biešu sējumu..
  • Bēniņu telpa vienīgi tik augsta, ka tajā var novietoties tupus.
  • Parasti skatītāju pilna zāle. ..Bērneļi tupus pie rampas.
Avoti: 8. sējums