Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tupuļāt
tupuļāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
tupuļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; pareti
Vairākkārt tupties. Tupstīties.
PiemēriĀrija tupuļā, izraudama pa kādai nezālei. Izskatās, ka viņai šis darbs [ravēšana] sagādā vēl mazāk prieka nekā Didzim.
Avoti: 8. sējums