Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tupus
tupus apst.
tupu apst.
Tā, ka ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī uz ceļgaliem.
PiemēriVībots nometies tupus un aplūko biešu sējumu..
Avoti: 8. sējums