tupināt
tupināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Likt, arī aicināt tupēt (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriLielus palaidņus, kurus citādi nevarot savaldīt, [skolotājs] tupinot uz zirņiem.
2.sar. Ievietot (apcietinājumā, cietumā).
Piemēri«Gribas kaut ko smalkāku [automobili]. Ja jau spert [zagt], tad spert, vai ne? Ja jau tupinās, lai vismaz zinu, par ko!»
Avoti: 8. sējums