tupeles
tupeles -ļu, vsk. tupele, -es, s.
1.Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes (parasti darbam).
PiemēriPati zeme gan vēl bija sasalusi: skaļi dunēja koka tupeles, kad no rītiem steidzās garām dārzniece govis slaukt..
2.niev. Kurpes (parasti lētas, arī novalkātas).
PiemēriKājās viņai bija tupeles, kas nogrieztas no apnēsātiem stulmu zābakiem.
3.sar.; iron. Kuģi (parasti mazi, arī veci, nolietoti).
Piemēri..viens laineris dienas laikā uzbrauca mums virsū un nolaida dibenā mūsu veco tupeli ar visiem cilvēkiem un zivju mucām.
Stabili vārdu savienojumiTupeļu varonis. Turēt vīru zem tupeles. Zem sievas tupeles.
Avoti: 8. sējums