tuntulis
tuntulis -ļa, v.
tuntule -es, dsk. ģen. -ļu, s.; sar.
Tūļa.
Piemēri«Pērnruden man bij Grunduļu Kārlis, tas tuntulis - tīrās mokas, ne palīgs.»
- «Pērnruden man bij Grunduļu Kārlis, tas tuntulis - tīrās mokas, ne palīgs.»
- Tas [vectēvs].. nav bijis nekāds tuntulis, bet īsts zibeņzellis, no lustīgajiem un apsviedīgajiem zēniem..
Avoti: 8. sējums