tunika
tunika -as, s.
1.vēst. Seno romiešu kreklveida apģērba gabals no vilnas vai linu auduma (ar atverēm galvai un rokām, vēlāk ar piedurknēm).
2.Sieviešu apģērba gabals, piemēram, vieglas, pagaras blūzes veidā.
PiemēriJaunietes ļoti iecienījušas bagātīgi krokotas tunikas, kuras apņem ar cieši savilktu jostu.
Avoti: 8. sējums