tuntuļot
tuntuļot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.trans. Ļoti silti ģērbt. Vairākām kārtām, arī nekārtīgi tīt (parasti ap ķermeni, tā daļu).
PiemēriVakarā tēvs tuntuļo abus lielos bērnus kažokos un lakatos.
- Vakarā tēvs tuntuļo abus lielos bērnus kažokos un lakatos.
- Nedrīkst bērnu tuntuļot un sargāt no vismazākās vēja pūsmas.
- Stīviem pirkstiem [cietumnieki] tuntuļoja sacietējušos, savalkātos nātnos autus ap noberztām, netīrām kājām..
2.intrans. Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām iet.
PiemēriMēs bijām labu laiku tuntuļojuši kājām, zirdziņš bij atpūties..
- Mēs bijām labu laiku tuntuļojuši kājām, zirdziņš bij atpūties..
- Viņa piecēlās un, iekārušies manā elkonī, klibodama sāka tuntuļot blakus.
- ..šunelis tuntuļoja viņai pretim..
Avoti: 8. sējums