Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tupenājs
tupenājs -a, v.; apv.
Kartupelājs.
PiemēriPērnajā tupenājā iesēja miežus.
  • Pērnajā tupenājā iesēja miežus.
  • Pilsētā uzkrātie tauciņi pamazām liesēt sāk, lokoties tupenājā..
Avoti: 8. sējums