aizvīties
aizvīties parasti 3. pers., -vijas, pag. -vijās; refl.
1.reti Vijoties aizvirzīties. Vijoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriPa meža taku aizvijas zalktis.
2.Būt novietotam līku loču (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.). Aizlocīties.
PiemēriCeļš aizvijas kalnā.
Avoti: 1. sējums