aizvirzīt
aizvirzīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Virzot (bīdot, velkot u. tml.) attālināt. imperf. Virzīt prom. Virzot (bīdot, velkot u. tml.) nogādāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAizvirzīt vagonu pa sliedēm.
- Aizvirzīt vagonu pa sliedēm.
- Aizvirzīt galdu līdz logam.
- Tā viņi [zēni] brauca [miglā] uz labu laimi, nesteigdamies, lēnām cilādami airus, nebūdami droši, vai katrs vilciens tikai neaizvirza viņus tālāk prom no mērķa.
1.1.Vadot, norādot virzienu, likt doties šai virzienā.
PiemēriVadot, norādot virzienu, likt doties šai virzienā.
- Vadot, norādot virzienu, likt doties šai virzienā.
- Aizvirzīt pasažierus uz vagona priekšgalu.
- pārn. Mīlestība taču nedrīkstēja viņu aizvirzīt no uzsāktā ceļa..
2.Piešķirt (sarunai, domai) noteiktu virzību (bieži pretēju esošajai). Novirzīt.
PiemēriAizvirzīt sarunu uz citu pusi.
- Aizvirzīt sarunu uz citu pusi.
- ..Zigurds iejautājās, kā gribēdams viņas domas aizvirzīt sāņus, ne tur, kur tās varēja aizkļūt, ja Inta ilgi tā sēdēs..
Avoti: 1. sējums