aizvīties
aizvīties parasti 3. pers., -vijas, pag. -vijās; refl.
1.reti Vijoties aizvirzīties. Vijoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriPa meža taku aizvijas zalktis.
- Pa meža taku aizvijas zalktis.
- Apiņi aizvijušies līdz kārts galam.
2.Būt novietotam līku loču (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.). Aizlocīties.
PiemēriCeļš aizvijas kalnā.
- Ceļš aizvijas kalnā.
- Ragavu sliedes aizvijas līdz pat mežmalai.
- Pa vecam gar kolhoza pārvaldes namu aizvijas neliela upīte, bet tās krastu ainava kļuvusi pavisam cita.
- Gar ezera krastu ceļš aizvijas balts.
Avoti: 1. sējums