aizvirzīties
aizvirzīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Vienmērīgi attālināties (noteiktā virzienā). imperf. Virzīties prom. Virzoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriAutomašīnu kolonna aizvirzās pa šoseju.
2.parasti 3. pers. Izplesties noteiktā virziena (par mežiem, kalnājiem, ūdeņiem, ceļiem u. tml.). Aizstiepties.
PiemēriCeļš aizvirzās sānis.
3.Pievērsties (kādam jautājumam, tematam u. tml.) — par domām, sarunām.
PiemēriBet nāk arī acumirkļi, kad Reinis vienatnē pārdomā savu likteni, kad viņa domas aizvirzās atpakaļ uz pagātni.
Avoti: 1. sējums