aizvirpuļot
aizvirpuļot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.intrans. Virpuļojot attālināties. imperf. Virpuļot prom. Virpuļojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriSniega pārslas aizvirpuļo pār klajumiem.
- Sniega pārslas aizvirpuļo pār klajumiem.
- Kā rudens viesuļos aizvirpuļo nodzeltējušās lapas, tā iznīkst savu laiku pārdzīvojušas idejas..
- Kaut kur tālu, tālu bija radies vējš, tas skrēja pāri mežu galotnēm,.. iedrāzās apsē un aizvirpuļoja tālāk pāri laukiem.
1.1.pārn. Straujām kustībām (griežoties, dejojot) attālināties.
PiemēriPāris pēc pāra aizvirpuļo pa gludo parketu.
- Pāris pēc pāra aizvirpuļo pa gludo parketu.
- Līksmā dejā aizvirpuļo skolas biedri..
2.trans. Virpuļojot attālināt.
PiemēriVējš aizvirpuļo kritušās lapas pa parka celiņu.
- Vējš aizvirpuļo kritušās lapas pa parka celiņu.
2.1.pārn.; pareti Straujām kustībām dejojot, attālināt (kādu).
PiemēriJautri čalodami, jaunieši aizvirpuļo meiteni sev līdzi..
- Jautri čalodami, jaunieši aizvirpuļo meiteni sev līdzi..
Avoti: 1. sējums