aizvirpuļot
aizvirpuļot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.intrans. Virpuļojot attālināties. imperf. Virpuļot prom. Virpuļojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriSniega pārslas aizvirpuļo pār klajumiem.
1.1.pārn. Straujām kustībām (griežoties, dejojot) attālināties.
PiemēriPāris pēc pāra aizvirpuļo pa gludo parketu.
2.trans. Virpuļojot attālināt.
PiemēriVējš aizvirpuļo kritušās lapas pa parka celiņu.
2.1.pārn.; pareti Straujām kustībām dejojot, attālināt (kādu).
PiemēriJautri čalodami, jaunieši aizvirpuļo meiteni sev līdzi..
Avoti: 1. sējums