aizvirmot
aizvirmot parasti 3. pers., -o, pag. -oja
1.intrans. Virmojot attālināties. Aizvirpuļot.
PiemēriAizvirmo vēja nestas lapas.
- Aizvirmo vēja nestas lapas.
- Aizvirmo sniega pārslas.
- Viņš.. nesteigdamies vilka no papirosa un izpūta pelēkus dūmus, kas aizvirmoja pa atvērto logu.
- Durvīm atveroties, radās caurvējš un sadegušās vēstules pelni melnām pārslām aizvirmoja pa istabu.
2.trans.; poēt.; reti Aizputināt, noklāt ar sniegu, ledu.
PiemēriBaltām pārslām aizvirmoto āri Aizsedz rūtīs plaucis ledus zieds.
- Baltām pārslām aizvirmoto āri Aizsedz rūtīs plaucis ledus zieds.
Avoti: 1. sējums