sarotīt
sarotīt -u, -i, -a, arī -īju, -ī, -ī, pag. -īju; trans.
Salocīt (ko) pakāpeniski šaurās joslās, arī riņķveidīgi, cilindrveidīgi.
Piemēri..Kadiķis lika viņam [kuģapuikam] sarotīt kādu virvi, līkumu pie līkuma.
- ..Kadiķis lika viņam [kuģapuikam] sarotīt kādu virvi, līkumu pie līkuma.
- Freimanis tikai ļauni nosmīnēja. Aizkliboja līdz galdam un ar troksni uzsvieda uz tā sarotītus grožus.
Avoti: 7-1. sējums