Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sars
sars -a, v.
1.Stingrs, rupjš mats (zīdītāju dzīvnieku apmalojumā).
PiemēriMeža cūkas āda pārklāta retiem, cietiem tumši brūniem vai melni pelēkiem sariem.
  • Meža cūkas āda pārklāta retiem, cietiem tumši brūniem vai melni pelēkiem sariem.
  • Otiņām parasti izmanto cūku sarus..
  • Apaļo purnu [ronēnam] rotāja gari, resni un cieti ūsu sari, izālējušies uz abām pusēm..
1.1.sar. Šāds mats (cilvēka apmatojumā).
PiemēriArtūrs skatījās spogulī tikai tad, kad dzina retos bārdas sarus..
  • Artūrs skatījās spogulī tikai tad, kad dzina retos bārdas sarus..
  • Pelēksirmiem bārdas sariem apaugušā rēta zodā bija pietūkuši sarkana..
  • ..dziļi iegrimušās acis zem biezajiem uzacu sariem bija dzīvas, dzirkstošas un viltīgas.
1.2.pareti Samērā resns, ciets matiņš (augiem, posmkājiem).
PiemēriDuramie sari.
  • Duramie sari.
2.Elastīgs, samērā tievs kāda materiāla elements (parasti sukā, otā).
PiemēriStiepļu sari.
  • Stiepļu sari.
  • Grīdas slaucīšanai ērtākā ir saru suka, sevišķi ar sariem arī sukas galos.
  • Sintētiskās šķiedras sari lieliski aizstāj metāla sukas ielu tīrāmajās mašīnās..
  • Pēc zobu tīrīšanas suku.. uzglabā glāzē ar sariem uz augšu.
Stabili vārdu savienojumiSaru drēbe (arī drāna).
  • Saru drēbe (arī drāna) Audums, kurā ir iestrādāti stingri, rupji dzīvnieku mati vai stingri, rupji kāda materiāla pavedieni.
Avoti: 7-1. sējums