Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sars
sars -a, v.
1.Stingrs, rupjš mats (zīdītāju dzīvnieku apmalojumā).
PiemēriMeža cūkas āda pārklāta retiem, cietiem tumši brūniem vai melni pelēkiem sariem.
1.1.sar. Šāds mats (cilvēka apmatojumā).
PiemēriArtūrs skatījās spogulī tikai tad, kad dzina retos bārdas sarus..
1.2.pareti Samērā resns, ciets matiņš (augiem, posmkājiem).
PiemēriDuramie sari.
2.Elastīgs, samērā tievs kāda materiāla elements (parasti sukā, otā).
PiemēriStiepļu sari.
Stabili vārdu savienojumiSaru drēbe (arī drāna).
Avoti: 7-1. sējums