sarosīties
sarosīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Sākt, parasti pēkšņi, gatavoties (ko darīt), arī rīkoties.
PiemēriVisi [skatītāji] sarosījās, sakustējās un straumītēm sāka plūst uz izeju.
- Visi [skatītāji] sarosījās, sakustējās un straumītēm sāka plūst uz izeju.
- Viņa drudžaini sarosās, savelk ciešāk lakata stūrus ap Imanta mantību, samocīti pasmaida.
- Silkalns sāka meklēt cepuri, sarosījās uz iešanu.
- pārn. Viņas sejā sarosījās visas sīkās krunciņas, lai izplūstu bezgalīgi laipnā un saprotošā pateicības smaidā..
1.1.pārn. Kļūt, parasti pēkšņi, intensīvam, ietekmīgam (par psihisku stāvokli, tā izpausmi, arī par domām, idejām).
Piemēri..kaut kādas rūpes sarosās vīra acu brūnajos ripuļos..
- ..kaut kādas rūpes sarosās vīra acu brūnajos ripuļos..
- Manī gan sarosījās tāda kā ironija - vai šis būtībā vēl gluži jaunais cilvēks nav pārāk augstos uzskatos par savām spējām?
- «Nebūs labi,» atkal sarosījās nelādzīgā paredze.
2.Sākt darboties, rīkoties, arī sākt klāt iedarbīgam.
Piemēri..līdz kolonijai nonāk ziņa, ka Voldemārs [atbrīvotais audzēknis] no sovhoza aizgājis... Sarosās mazgadīgo lietu komisija, sākas meklēšana, taujāšana.
- ..līdz kolonijai nonāk ziņa, ka Voldemārs [atbrīvotais audzēknis] no sovhoza aizgājis... Sarosās mazgadīgo lietu komisija, sākas meklēšana, taujāšana.
- Laiki toreiz bija nemierīgi. Sākās kolektivizācija, sarosījās bandīti.
- ..lēmums stimulējis kritikas sarosīšanos un attīstību mūsu zemē.
Avoti: 7-1. sējums