ķeburs
ķeburs -a, v.
1.Tas, kam ir daudz dažāda virziena veidojumu, izliekumu, arī izaugumu.
Piemēri..inženieris apturēja mašīnu, izņēma dīvainu ķeburu, ilgi grozīja to pirkstos..
- ..inženieris apturēja mašīnu, izņēma dīvainu ķeburu, ilgi grozīja to pirkstos..
- Viņš stāv.. un ar nazi graiza sausu zara ķeburu.
- Sainītī bija gaisīgi smalks, dīvainiem ķeburiem izrotāts zīda lakats.
1.1.Dažādi izlocīts rakstīts burts. Neveikli rakstīts burts.
PiemēriViņa rādīja, kā rakstāms A un kā rakstāms B, viņas visas trīs vilka uz papīra lapas dažādus ķeburus, bet apmierināta nebija neviena.
- Viņa rādīja, kā rakstāms A un kā rakstāms B, viņas visas trīs vilka uz papīra lapas dažādus ķeburus, bet apmierināta nebija neviena.
2.Dažādi izliekts izcilnis, arī izaugums (kādā virsmā).
PiemēriStumbra ķeburi.
- Stumbra ķeburi.
Avoti: 4. sējums