Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atlocīties
atlocīties -lokos, -lokies, -lokās, pag. -locījos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → atlocīt1.
Piemēri..[kabatā] kaut kas aizčaukstējās, un, kad to izvilka, atlocījās vaļā Vīksnas Līzes dzeltenais rublis.
2.parasti 3. pers.; pareti Refl. → atlocīt2.
PiemēriApkakles stūrīši atlocījušies.
3.Atrotīt sev (parasti piedurknes).
PiemēriVecā saimniece atlokās uz plāceņu mīcīšanu..
4.parasti 3. pers. Lokoties atlīst (parasti par rāpuļiem, tārpiem).
PiemēriOdze atlokās pa garo zāli.
Avoti: 1. sējums