auss
auss auss, dsk. ģen. ausu, s.
1.Dzirdes orgāns kopā ar līdzsvara orgānu.
PiemēriAuss eja.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.Dzirdes orgāna ārējā, redzamā daļa.
PiemēriLielas ausis.
Stabili vārdu savienojumi(Aiz)likt aiz auss. Ausis kust. Ausis svilst.
2.parasti dsk. Dzirde, dzirdes spēja.
PiemēriDziļš klusums apkārt [cietuma] sienām lidinās, Tik reta skaņa aizsniedz ausi..
Stabili vārdu savienojumiBiezas ausis. Labas ausis.
2.1.pārn. Uztvere, izpratne (par dzirdēto).
Piemēri«Nē, es redzu - jūsu ausim mani vārdi ir tukša skaņa.»
3.parasti dsk. Izvirzītās sānu daļas (dažiem priekšmetiem).
PiemēriDurvīs parādās večuks. Ziemenīcas [ziemas cepures] ausis nokarājas uz abām pusēm kā dažkārt zaķim..
3.1.sar. Atlocīt, saburzīt stūri (papīra lapām, grāmatām, burtnīcām).
PiemēriBurtnīcas lapas ar ausīm.
Stabili vārdu savienojumi(No)nākt ausīs. (Tā, ka, arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet).
Avoti: 1. sējums