auss
auss auss, dsk. ģen. ausu, s.
1.Dzirdes orgāns kopā ar līdzsvara orgānu.
PiemēriAuss eja.
- Auss eja.
- Auss iekaisums.
- Nedzirdīgas ausis.
- Kurlas ausis.
- Mūsu auss skaņas svārstības uztver tikai no 15 līdz 20000 hercu intervālā..
- Iekšējā auss [rāpuļiem] sastāv no trim pusloka kanāliem..
- Dzeltenās [lūša] acis vērīgi šaudās, ausis dzirdīgi tver katru mazāko troksnīti.
- Un.. likās, ka viņa atkal sadzird tuvās draudzenes.. jautājumu, ko tā.. bija iečukstējusi Silvijai ausī..
- Līzei bija grūti norīt kumosu. Kakls sažņaudzās, ausīs džinkstēja. Svešie ar tēvu laikam jau bija norunājuši [par kāzām].
- Tagad [pilsētā uzturoties] ausīs bieži skan pierastā jūras šalkoņa.
- Šīs [pašu sacerētās] dziesmas vēl šodien skan ausīs kā atbalss no tālajām, grūtajām, bet skaistajām jaunības dienu vasarām..
- pārn. Lauks ar acīm, Mežs ar ausīm.
Stabili vārdu savienojumi
- Ausīs (arī ausis) džinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) — Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma gadījumos).
- Auss gliemene — Garš, spirālveidīgs, ar šķidrumu pildīts kanāls dzirdes orgāna iekšējā daļā.
- Skanēt ausīs — Būt dzirdamam (reāli vai iedomās, arī atmiņās).
1.1.Dzirdes orgāna ārējā, redzamā daļa.
PiemēriLielas ausis.
- Lielas ausis.
- Aizspiest ausis.
- Ausis nosalušas.
- Pakasīt aiz auss.
- Cepure uz vienas auss.
- Pieliekties pie auss.
- Pielikt klausuli pie auss.
- Zirgs pieglauž ausis.
- Spalvainas ausis.
- ..Anetei lakatiņš noslīdējis uz pleciem un ausu ļipiņas tumši pietvīkušas.
- ..nočirkst sniegs. Suns aprimst kaukt un aizdomīgi paceļ ausis.
- Iejūdza jauno bēri, izbraucām uz glumā lielceļa un laidām tā, ka vējš svilpoja gar ausīm..
- sal. ..lapas stāvēja slinki nokārušās kā nolutušas ausis..
Stabili vārdu savienojumi(Aiz)likt aiz auss. Ausis kust. Ausis svilst.
- (Aiz)likt aiz auss idioma — sar. Labi iegaumēt.
- Ausis kust idioma — Saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo.
- Ausis svilst idioma — 1. Saka, ja kāds pārmērīgi daudz, nekaunīgi melo.2. Saka, ja dzird ko nepieklājīgu, rupju.
- Gulēt (arī sēdēt) uz ausīm idioma — 1.sar. Nedzirdēt, nesaklausīt.2. Būt neizdarīgam, nevērīgam.
- Kā dieva ausī idioma — Ļoti labi, bezrūpīgi, arī netraucēti, ērti.
- Likties (retāk nolikties) uz auss idioma — sar. Iet gulēt.
- Līdz ausīm idioma — sar. Ļoti daudz, ļoti lielā mērā, ļoti stipri.
- Mute līdz ausīm idioma — sar. Saka par cilvēku, kas daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
- Ne(pa)celt (arī ne(pa)kustināt, retāk necilāt) ne ausis (arī ausu) idioma — sar. Neievērot, nepievērst uzmanību.
- Neredzēt kā savas ausis (arī savu ausu) idioma — sar. Neiegūt, nedabūt.
- Nokrist uz auss idioma — sar. Atgulties, pagulēt.
- Nosarkt (arī piesarkt, sasarkt, retāk pietvīkt) līdz ausu galiem (arī līdz ausīm) idioma — Ļoti stipri nosarkt.
- Slapjš aiz ausīm idioma — vienk. Saka, norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.
- Spicēt ausis idioma — sar. Sasprindzināt dzirdi, lai noklausītos, uzzinātu.
1.2.pārn. Cilvēks.
PiemēriZiņkāras ausis lai nedzird, Un glūnošas acis lai neredz..
- Ziņkāras ausis lai nedzird, Un glūnošas acis lai neredz..
2.parasti dsk. Dzirde, dzirdes spēja.
PiemēriDziļš klusums apkārt [cietuma] sienām lidinās, Tik reta skaņa aizsniedz ausi..
- Dziļš klusums apkārt [cietuma] sienām lidinās, Tik reta skaņa aizsniedz ausi..
- ..lūsis bija dzirdīgākais no visiem meža zvēriem. Tas spēja sadzirdēt.. skaņas, kas citu ausīm ne ar ko neatšķīrās no nakts klusuma.
Stabili vārdu savienojumiBiezas ausis. Labas ausis.
- Biezas ausis idioma — 1. Saka par cilvēku, kas labi nedzird vai izliekas nedzirdam.2. Saka par cilvēku, kas stūrgalvīgi neievēro teikto, aizrādīto.
- Labas ausis — Laba dzirde.
- Smalkas (arī plānas) ausis idioma — Laba dzirde, arī uztvere.
- Vājas ausis — Vāja dzirde.
2.1.pārn. Uztvere, izpratne (par dzirdēto).
Piemēri«Nē, es redzu - jūsu ausim mani vārdi ir tukša skaņa.»
- «Nē, es redzu - jūsu ausim mani vārdi ir tukša skaņa.»
- Tavs vārds bij kungu ausīs grēks.
- Sāka jau izpausties valodas, ka Jūlis zaļi uzdzīvojot ar draugiem.. Tās nepagāja garām arī tēva ausij.
3.parasti dsk. Izvirzītās sānu daļas (dažiem priekšmetiem).
PiemēriDurvīs parādās večuks. Ziemenīcas [ziemas cepures] ausis nokarājas uz abām pusēm kā dažkārt zaķim..
- Durvīs parādās večuks. Ziemenīcas [ziemas cepures] ausis nokarājas uz abām pusēm kā dažkārt zaķim..
- ..jaunā arkla labums tūliņ bij redzams: auss velēnu apvēla spīdīgu un glumu kā siksnu..
3.1.sar. Atlocīt, saburzīt stūri (papīra lapām, grāmatām, burtnīcām).
PiemēriBurtnīcas lapas ar ausīm.
- Burtnīcas lapas ar ausīm.
Stabili vārdu savienojumi(No)nākt ausīs. (Tā, ka, arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet).
- (No)nākt ausīs idioma — Kļūt zināmam.
- (Tā, ka, arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) idioma — Saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
- Aizsit ausis idioma — Saka, ja spalgs troksnis atņem spēju dzirdēt (uz kādu brīdi).
- Atrast dzirdīgas ausis idioma — Gūt atsaucību.
- Auss (arī ausis) aizkrīt idioma — Saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī).
- Griež (arī griežas) ausīs idioma — Saka par nepatīkamām skaņām, balsi, arī par vārdiem ar nepatīkamu saturu.
- Iepūst ausīs idioma — vienk. Pastāstīt.
- Klausies ar ausīm! idioma — sar. Saka, pamudinot klausīties uzmanīgi (lai dzirdētu, saprastu).
- Klausīties (ar) abām ausīm idioma — Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti klausīties.
- Klausīties ar vienu ausi idioma — Klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu.
- Laist gar ausīm idioma — Apzināti neievērot (dzirdēto).
- Neticēt savām ausīm idioma — Būt ļoti pārsteigtam par dzirdēto.
- Pa ausu galam idioma — Ļoti pavirši, izklaidīgi (klausīties, dzirdēt).
- Pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā (arī laukā) idioma — Saka, ja kāds ātri aizmirst vai neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
- Palaist gar ausīm idioma — 1. Nesadzirdēt (sacīto).2. Neievērot.
- Paskriet (arī aizslīdēt, paslīdēt) gar ausīm idioma — Palikt nesaklausītam, neuztvertam.
- Piekliegt pilnas ausis idioma — 1.sar. Intensīvi (skaļi) stāstīt.2. Intensīvi (skaļi) runājot, censties iestāstīt.
- Piepūst (arī piestāstīt) pilnas ausis (retāk pilnu galvu) idioma — sar. Sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu).
- Skandināt (arī dīkt, retāk kalt) ausīs idioma — sar. Neatlaidīgi atkārtot vienu un to pašu.
Avoti: 1. sējums