cilvēks
cilvēks -a, v.
1.Visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt, izgatavot darba rīkus un izmantot tos sabiedriskā darba procesā.
PiemēriGudrs cilvēks.
Stabili vārdu savienojumiAkmens, ne cilvēks. Aprēķina cilvēks.
1.1.Tas, kas ir atsaucīgs, izpalīdzīgs, labsirdīgs.
PiemēriKātiņa jau otro gadu pie govīm Mežavilkos. Tie bij cilvēki, tur bērns varēja dzīvot.
1.2.dsk. Ļaudis, nenoteikts vīriešu un sieviešu kopums.
PiemēriUz ielas cilvēku pūlis.
1.3.parasti dsk.; novec. Gājēji, kalpi. Saime.
PiemēriKur gan viņa [saimnieka] cilvēki kavējās.. Beidzot visa saime bij kopā..
Avoti: 2. sējums