Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
cilvēkbērns
cilvēkbērns -a, v.; sar.
1.Bērns.
PiemēriIntai toreiz bija tikai divi gadi - tāds vecums, kad mazais cilvēkbērns.. ir pilns izziņas kāres.
  • Intai toreiz bija tikai divi gadi - tāds vecums, kad mazais cilvēkbērns.. ir pilns izziņas kāres.
  • Tēvs mēģina mani aizstāvēt, bet māte neliekas mierā: «Kas tas par cilvēkbērnu, kurš smejas, kad tiek iznīcināta kusla radība!»
  • Goda vietā vectēvs un vecmāmiņa, kūmas un mazā cilvēkbērna vecāki.
2.Cilvēks.
Piemēri..šis nelaimīgais cilvēkbērns tomēr bija atradis savu vietu dzīvē.
  • ..šis nelaimīgais cilvēkbērns tomēr bija atradis savu vietu dzīvē.
Avoti: 2. sējums