cilvēcība
cilvēcība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → cilvēcīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī humanitāte.
PiemēriTautas alkst cilvēcībā un lielumā augt.
- Tautas alkst cilvēcībā un lielumā augt.
- Viņa [mākslinieka] darbi ir dziļa humānisma, lielas cilvēcības ideju caurstrāvoti.
- Cilvēcības balss, Ko ciešanas un liesmas kveldēja, Šai telpā [koncertzālē] atskan gaiša.
Avoti: 2. sējums