Paplašinātā meklēšana
Meklējam cilvēks.
Atrasts vārdos (15):
Atrasts vārdu savienojumos (41):
- Akmens, ne cilvēks
- Akmens, ne cilvēks
- Aprēķina cilvēks
- Aprēķina cilvēks
- Cilvēks ar galvu
- Cilvēks ar galvu
- Cilvēks ar galvu
- Darba cilvēks
- Ellīgs cilvēks
- Garastāvokļa cilvēks
- Ģimenes (arī precēts) cilvēks
- Konjunktūras cilvēks
- Labas gribas cilvēks
- Labas gribas cilvēks
- Liels cilvēks
- Liels cilvēks
- Mārks, ne cilvēks pareti
- Mazais cilvēks
- Mazais cilvēks
- Miera cilvēks
- Miera cilvēks
- Nu saki (viens) cilvēks!
- Nu saki (viens) cilvēks!
- Nu saki viens cilvēks!
- Pazudis cilvēks
- Pazudis cilvēks
- Pienākuma cilvēks
- Precēts (arī ģimenes) cilvēks
- Precēts ģimenes cilvēks
- Puiša cilvēks
- Puiša cilvēks
- Rēzus negatīvs cilvēks
- Rēzus pozitīvs cilvēks
- Sabiedrības cilvēks
- Sievieša cilvēks
- Sievieša cilvēks
- Sirds cilvēks
- Vīra (arī vīrieša) cilvēks
- Vīrieša (arī vīra) cilvēks
- Vīrieša cilvēks
- Zelta cilvēks
Atrasts skaidrojumos (1102):
- Acis (arī plaksti) aizdarās (cilvēks) iemieg, aizmieg.
- badmira Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks.
- aizmārša Aizmāršīgs cilvēks.
- pintiķis Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs cilvēks.
- švauksts Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs cilvēks.
- sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
- ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
- mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
- dumiķis Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks.
- sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- sērdienis Apspiests, ekspluatēts cilvēks. Bārabērns (1).
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir pabeidzis (ko darīt).
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sasniedzis ceļa mērķi. Apzīmē tādu stāvokli, kad (ceļš) ir noiets, nobraukts.
- vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
- trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- pielabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs.
- vilināt Ar savu izturēšanos censties panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kurp dodas (par dzīvniekiem).
- padarīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka cilvēks vai dzīvnieks iegūst (kādu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī).
- trenkt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās, parasti ātri, noteiktā virzienā.
- triekt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās, parasti ātri, noteiktā virzienā.
- asinssuns Asinskārs cilvēks. Slepkava.
- asprātis Asprātīgs cilvēks.
- atpakaļrāpulis Atpakaļrāpulīgs cilvēks.
- provinciālie Atpalicis cilvēks (parasti sabiedriski politiskā dzīvē). Cilvēks ar sīkām, mietpilsoniskām interesēm.
- ātrsirdis Ātrsirdīgs cilvēks.
- gabals Atsevišķs cilvēks (kā skaitīšanas vienība).
- Privāta persona Atsevišķs cilvēks, indivīds (ārpus, piemēram, valsts, sabiedriskas u. tml. oficiālas darbības).
- individualitāte Atsevišķs cilvēks, kam piemīt noteikts psihisko īpašību kopums. Personība.
- indivīds Atsevišķs cilvēks, persona. Arī personība.
- pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
- persona Atsevišķs cilvēks.
- gudrinieks Attapīgs, apdāvināts cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
- pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
- augstprātis Augstprātīgs cilvēks.
- auša Aušīgs cilvēks.
- nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē, arī aiziet bojā.
- zaķpastala Bailīgs, gļēvs cilvēks. Zaķapastala.
- zaķapastala Bailīgs, gļēvs cilvēks. Zaķpastala.
- drebulīgs Bailīgs, nedrošs (cilvēks). Nenoteikts, šaubīgs. Drebelīgs (2).
- drebelīgs Bailīgs, nedrošs (cilvēks). Nenoteikts, šaubīgs. Drebulīgs (2).
- bailulis Bailīgs, nedrošs cilvēks.
- bārdainis Bārdains cilvēks. Ar bārdu apaudzis, neskuvies cilvēks.
- kārumnieks Baudkārs cilvēks.
- bēdulis Bēdu nomākts cilvēks. Nelaimīgs, nožēlojams cilvēks.
- knislis Bērns vai neliela auguma cilvēks, retāk dzīvnieks.
- varonis Bezbailīgs, drosmīgs cilvēks.
- bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks. Pārgalvis, nebēdnis.
- bezprātis Bezprātīgs cilvēks.
- Konjunktūras cilvēks Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem.
- konjunktūrists Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem. Konjunktūras cilvēks.
- politikānis Bezprincipu politiķis, cilvēks, kas darbojas kādas pretējas, naidīgas šķilas politikas interesēs.
- bērnišķīgs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks). Naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks).
- bezsirdis Bezsirdīgs cilvēks. Cietsirdis.
- vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā. Cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, gar (ko).
- iebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) ieiet (kur iekšā).
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu.
- piebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- brašulis Brašs cilvēks.
- bandīts Brutāls, nežēlīgs cilvēks.
- padarīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) iegūst (kādu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī).
- nogalināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt.
- nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nogāžas (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
- nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
- nobendēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem).
- purināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- kratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- sakratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli). Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc.
- saliekt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, liks (piemēram, par slimību, vecumu).
- nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst brūns (par sauli, vēju).
- apturēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) apstājas, pārtrauc kustību, virzību.
- vadīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) darbojas, izturas kādā veidā (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- pāraudzināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
- noslogot Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts.
- aptēst Būt par cēloni tam, ka cilvēks kaut cik apgūst pieklājības normas, manieres, iegūst dzīves pieredzi.
- Izlaist kā teļu Būt par cēloni tam, ka cilvēks kļūst slinks, nevīžīgs.
- paņemt Būt par cēloni tam, ka jāzaudē (parasti tuvs cilvēks, tam nomirstot, aizejot bojā).
- pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (par mākslas darbu, tā elmentiem).
- kukainis Būtne, radījums (parasti cilvēks).
- Vārdu ar knīpstangām (no mutes) izvilkt (arī dabūt laukā) Censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
- Vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) Censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
- Vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) Censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
- siet Cieši apņemot (locekļus, ķermeni ar virvi, saiti u. tml.) un saistot (tās) galus mezglā, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar mainīt stāvokli. Šādā veidā panākt, ka nevar mainīt (locekļu) stāvokli.
- sasiet Cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- Sāpju (arī rūpju) bērns Cietējs, nelaimīgs cilvēks.
- Sāpju (arī rūpju) bērns Cietējs, nelaimīgs cilvēks.
- cietsirdis Cietsirdīgs cilvēks.
- cilvēkēdājs Cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
- liktenis Cilvēka dzīve, tās posms, stāvoklis, kādā nonāk (cilvēks) apstākļu, dažādu faktoru ietekmē, tas, kas raksturīgs (kāda) dzīvei.
- puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze. Arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
- marionete Cilvēks (parasti politisks darbinieks), kas pilnīgi pakļaujas citu cilvēku gribai, norādījumiem. Arī iztapīgs cilvēks.
- plebejs Cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem. Zemas kārtas cilvēks.
- vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (piemēram, kādā literatūras, mākslas, sporta nozarē). Daudz piedzīvojis cilvēks.
- rupucis Cilvēks ar nevēlamām īpašībām. Īgns, nepatīkams, neizpalīdzīgs cilvēks.
- pamuļķis Cilvēks ar samērā, arī mazliet ierobežotām prāta spējām. Garīgi samērā, arī mazliet nepilnvērtīgs cilvēks.
- sirmgalvis Cilvēks ar sirmiem matiem. Arī vecs cilvēks.
- ignorants Cilvēks bez zināšanām. Aprobežots cilvēks.
- Pazudis cilvēks Cilvēks bezizejas stāvoklī. Morāli pagrimis, nelabojams cilvēks.
- Sabiedrības cilvēks Cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām, kas jūtas tajās labi; kādā cilvēku grupā plaši pazīstams cilvēks.
- pusmežonis Cilvēks, kam ir samērā zema uzvedības kultūra. Arī samērā neapvaldīts, rupjš cilvēks.
- prātvēders Cilvēks, kam ir tieksme izteikties (parasti pārgudri). Arī pārgudrs cilvēks.
- gļēvulis Cilvēks, kam ir vāja griba, cilvēks, kam trūkst drosmes, iniciatīvas.
- mīkstmiesis Cilvēks, kam ir vājš raksturs. Arī laisks, izlutināts cilvēks.
- vīžainis Cilvēks, kam ir vīzes kājās, cilvēks, kas mēdz valkāt vīzes.
- snaudulis Cilvēks, kam nāk snauda. Cilvēks, kas bieži snauž. Miegains cilvēks.
- Vaļas vīrs Cilvēks, kam nav nekādu pienākumu. Brīvs cilvēks.
- neveiklis Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), cilvēks, kam (kas) neveicas, nepadodas.
- vājš Cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
- putns Cilvēks, kam piemīt kādas īpašas pazīmes, arī cilvēks, kas ieņem kādu īpašu stāvokli sabiedrībā.
- vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma. Arī naivs, lētticīgs cilvēks.
- naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
- netiklis Cilvēks, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma. Slinks, nevīžīgs cilvēks.
- trūkumcietējs Cilvēks, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību, eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu.
- karognesējs Cilvēks, kam uzticēts nest karogu, cilvēks, kas nes karogu.
- apstāvētājs Cilvēks, kas bērēs saka izvadīšanas runu, arī cilvēks, kas vada bēru ceremoniju.
- ņerkstulis Cilvēks, kas bieži gaužas, žēlojas. Arī raudulīgs cilvēks.
- čīkstulis Cilvēks, kas bieži žēlojas, gaužas. Arī cilvēks, kas bieži raud.
- Joku plēsējs Cilvēks, kas daudz joko. Jautrs cilvēks, jokdaris.
- fanātiķis Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kādam darbam, uzdevumam), cilvēks, kas ir pilnīgi aizrāvies (ar kādu ideju, teoriju u. tml.).
- robežnieks Cilvēks, kas dzīvo pie (kā) robežas, cilvēks, kas dzīvo robežjoslā.
- tuvēnietis Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas. Tuvumnieks.
- pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē. Arī cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
- mīkstčaulis Cilvēks, kas ir gļēvs, kam nav stingra rakstura. Arī izlutināts cilvēks.
- ciniķis Cilvēks, kas izaicinoši noraida vai neievēro pieņemtās tikumības un pieklājības normas. Rupjš, bezkaunīgs cilvēks.
- briesmonis Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, arī nežēlīgu. Necilvēks.
- mīļš Cilvēks, kas izraisa mīlestību (1), cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (1).
- mīļš Cilvēks, kas izraisa mīlestību (2), cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (2). Cilvēks, kas izraisa dziļu sirsnību, draudzību, interesi.
- vienpatis Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar citiem cilvēkiem. Arī cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
- svešs Cilvēks, kas nekad vel nav redzēts, sastapts, arī cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts. Nepazīstams cilvēks.
- vējgrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi. Nenopietns, nepastāvīgs cilvēks. Vējagrābslis, gaisagrābslis.
- vējagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi. Nenopietns, nepastāvīgs cilvēks. Vējgrābslis, gaisagrābslis.
- mīkstmēlis Cilvēks, kas runā iztapīgi, arī glaimojoši. Runīgs cilvēks.
- paraugcilvēks Cilvēks, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem. Priekšzīmīgs cilvēks.
- histēriķis Cilvēks, kas slimo ar histēriju. Arī kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks.
- neirastēniķis Cilvēks, kas slimo ar neirastēniju. Arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks.
- soģis Cilvēks, kas soda, arī cilvēks, kas dod stingru vērtējumu (par ko).
- vīndaris Cilvēks, kas vada vīna (rūpnieciskas) gatavošanas tehnoloģisko procesu; cilvēks, kas nodarbojas ar vīna gatavošanu.
- gudrinieks Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā.
- gudrelis Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā. Gudrinieks.
- tiesnesis Cilvēks, kas vērtē (kāda personību, darbību u. tml.) un atzīst (to) par labu vai par nevēlamu, peļamu, arī cilvēks, kas izšķir kādus jautājumus.
- gaudulis Cilvēks, kas vienmēr gaužas, žēlojas. Gaudulīgs cilvēks.
- mežonis Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija. Primitīvs cilvēks.
- izdzimtenis Cilvēks, kura īpašības un rīcība neatbilst sabiedrības ētiskajām normām. Arī necilvēks.
- nezināms Cilvēks, par ko nav nekādu ziņu, nekādas informācijas. Arī svešs, nepazīstams cilvēks.
- dārgs Cilvēks, pret kuru izjūt sirsnību, mīlestību. Ļoti tuvs cilvēks.
- cimdots Cimdos tērpts (par rokām). Tāds (cilvēks), kam rokas tērptas cimdos.
- otrais Cits (parasti cilvēks).
- rūķis Čakls, strādīgs cilvēks.
- darbarūķis Čakls, strādīgs cilvēks. Krietns, centīgs strādnieks.
- cilvēkdiena Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko cilvēks paveic vienā dienā.
- cilvēkstunda Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā.
- parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā sabiedriski derīgu darbu un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem. Liekēdis.
- liekēdis Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
- vadība Darbība, darbību kopums, kuru mērķis ir panākt, lai (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, pasākums, uzņēmums, organizācija) funkcionē vēlamajā veidā.
- neceļš Darbību kopums, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, zaudē tikumiskās īpašības, morāli pagrimst.
- pārbarot Daudz ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
- Rūdīts vilks Daudz pieredzējis un piedzīvojis (piemēram, dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks.
- Vecs buks Daudz pieredzējis, parasti vecs, cilvēks.
- Vecs buks Daudz pieredzējis, parasti vecs, cilvēks.
- cits Dažs, kāds, arī nezināms cilvēks (salīdzinājumā ar minēto, zināmo). Ne pats (minētais).
- pravietis Dieva gribas iztulkotājs un sludinātājs. Arī reliģiski eksaltēts cilvēks.
- pātari Dievkalpojums (parasti mājās, arī kādā iestādē), kuru vada cilvēks, kas nav garīdznieks.
- dievvārdnieks Dievticīgs cilvēks, kas cītīgi apmeklē dievkalpojumus, lasa reliģiska satura grāmatas.
- pašdisciplīna Disciplīna, kam cilvēks pakļaujas pats pēc savas gribas.
- divkosis Divkosīgs cilvēks.
- nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
- sabarot Dot (cilvēkam, retāk dzīvniekam) daudz apēst (ko). Dodot daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks, retāk dzīvnieks) pilnīgi paēd (to).
- draiska Draisks cilvēks. Draiskulis (draiskule).
- draiskulis Draiskulīgs cilvēks (arī dzīvnieks).
- drosminieks Drosmīgs cilvēks.
- drošinieks Drosmīgs cilvēks. Drosminieks.
- drošsirdis Drošsirdīgs cilvēks.
- zābaki Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
- iedzīt Dzenot panākt, ka (cilvēks) ievirzās (kut iekšā).
- sirdscilvēks Dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks. Sirds cilvēks.
- Sirds cilvēks Dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks. Sirdscilvēks.
- dzimtnieks Dzimtcilvēks.
- dzimtscilvēks Dzimtcilvēks.
- dzimtzemnieks Dzimtcilvēks.
- vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks praktiski neuztver parastā skaļuma runu.
- dzīvība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
- radība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
- radījums Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
- upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta (kāda, kā) tiešai vardarbībai. Dzīva būtne, kas ir gājusi bojā šādas vardarbības rezultātā.
- upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
- zaļoksnis Dzīves posms, kad cilvēks ir jauns, spēcīgs, veselīgs.
- sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēks izmanto (kā) sargāšanai. Dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas uztver pārmaiņas apkārtējā vidē un signalizē par tām, reaģē uz tām.
- pieēdināt Ēdinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pilnīgi paēd.
- egoists Egoistisks cilvēks.
- Nemiera gars Enerģisks, darbīgs cilvēks.
- ziķeris Enerģisks, dzīvespriecīgs cilvēks. Veikls, izdarīgs cilvēks.
- spēcinieks Fiziski spēcīgs cilvēks.
- spēkainis Fiziski spēcīgs cilvēks. Spēcinieks.
- spēkonis Fiziski spēcīgs cilvēks. Spēcinieks.
- vājulis Fiziski un garīgi vājš, nespēcīgs cilvēks.
- flegmatiķis Flegmatisks cilvēks. Cilvēks, kam ir flegmatisks temperaments.
- dzeltengalvis Gaišmatains cilvēks.
- kanibāls Galēji cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
- matadors Galvenā persona, izcils cilvēks (piemēram, kādā nozarē, pasākumā).
- vārgulis Garīgi nevarīgs, mazvērtīgs cilvēks.
- inteliģents Garīgi, intelektuāli attīstīts cilvēks. Cilvēks ar dziļām zināšanām, ar plašu garīgo dzīvi. Cilvēks, kas pieder pie inteliģences (1).
- stādaigs Garš, tievs cilvēks.
- gausinieks Gauss, lēns cilvēks.
- muļļa Gauss, neveikls cilvēks.
- izgāzt Gāžot izdabūt (no kurienes, kur u. tml., parasti daudz, ko smagu). Gāžot panākt, ka (cilvēks) izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
- atgāzt Gāžot, strauji grūžot, panākt, ka (cilvēks) atkrīt (atpakaļ).
- mīkstpēdiņš Gļēvs, arī izlutināts cilvēks.
- murmulis Gļēvs, neizdarīgs, arī pļāpīgs cilvēks.
- ķīselis Gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks.
- Goda vīrs Godīgs, apzinīgs, arī godājams cilvēks.
- godavīrs Godīgs, apzinīgs, arī godājams cilvēks. Goda vīrs.
- gudrinieks Gudrs cilvēks.
- prātnieks Gudrs cilvēks. Gudrinieks.
- holeriķis Holerisks cilvēks. Cilvēks, kam ir holerisks temperaments.
- kundzēns Iedomīgs jauns cilvēks. Bērns ar kundziskām manierēm.
- pūslis Iedomīgs, augstprātīgs cilvēks.
- uzpūtenis Iedomīgs, augstprātīgs cilvēks.
- pašmājnieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml. Iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo.
- iešūpot Iekustināt (ko) tā, ka (cilvēks) sāk šūpoties.
- iecerētais Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt.
- zināms Iepazīts, parasti ilgāku laiku pazīstams (cilvēks), arī tāds (cilvēks), kura rīcība ir paredzama u. tml.
- leģenda Ievērojams, izcils cilvēks, arī fakts, notikums. Tas, par ko tiek sacerēti cildinoši, parasti pārspīlēti, stāsti.
- nocepināt Ilgāku laiku sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu. Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, arī apdegumu (par sauli).
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.).
- superinfekcija Infekcija, ar kuru inficējas jau inficēts cilvēks.
- īpatnis Īpatnējs cilvēks.
- Uzcelt no miroņiem Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
- Piecelt (arī uzcelt) no miroņiem (arī no kapa) Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
- Uzcelt (arī piecelt) no miroņiem (arī no kapa) Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
- prominence Izcils cilvēks. Arī izcilu cilvēku kopums.
- palaistuvis Izlaidīgs cilvēks.
- izlaistenis Izlaists, izlaidīgs cilvēks.
- sibarīts Izlutināts cilvēks, kas dzīvo greznībā un bezdarbībā.
- dendijs Izsmalcināti ģērbies, manierīgs cilvēks. Frants.
- runa Izteikums, ko kāds cilvēks veido ar valodas skaniskajiem līdzekļiem (konkrētos apstākļos, noteiktā sazināšanās nolūkā).
- Izsprukt no slazda Izvairīties, arī izbēgi no nevēlamas, bīstamas situācijas, ko radījis kāds cits cilvēks.
- izvirtulis Izvirtis cilvēks.
- Bieza galva Ja cilvēks ir neattapīgs, neapķērīgs.
- policists Jaunākā dienesta pakāpe policijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī policijas darbinieks.
- zaļoksnis Jauns, spēcīgs cilvēks.
- Vārīga vieta Jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
- Vārīga vieta Jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
- jautrībnieks Jautrs cilvēks.
- tuvākais Jebkurš cilvēks attieksmē pret citu cilvēku.
- Kaut kurš Jebkurš cilvēks.
- Kaut kurš Jebkurš cilvēks.
- Kurš katrs Jebkurš, vienalga, kurš cilvēks.
- Kurš katrs Jebkurš, vienalga, kurš cilvēks.
- dabasbērns Jūtu izpausmē un uzvedībā vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saskarē ar dabu.
- meistars Kādā darbā, darbībā ļoti izveicīgs, prasmīgs cilvēks.
- Kāda dzīva dvēsele, retāk kāda dvēsele Kāds cilvēks.
- Kāda dzīva dvēsele, retāk kāda dvēsele Kāds cilvēks.
- dažs Kāds nenoteikts, vardā nenosaukts, arī nezināms cilvēks.
- pliknis Kails, arī gandrīz gluži kails cilvēks.
- ņerga Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
- karstgalvis Karstgalvīgs cilvēks.
- ikkatrs Katrs (cilvēks, priekšmets, parādība).
- ikviens Katrs (parasti cilvēks).
- sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem). Kaucot izraisīt (piemēram, notikumu).
- neveiklis Kautrīgs, mulss, arī nedrošs, bikls cilvēks.
- klibiķis Klibs cilvēks vai dzīvnieks.
- Nocietināt sirdi Kļūt bezjūtīgam, cietsirdīgam. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, cietsirdīgs.
- Nocietināt sirdi Kļūt bezjūtīgam, cietsirdīgam. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, cietsirdīgs.
- kroplis Kropls cilvēks vai dzīvnieks.
- katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piemēram, šizofrēnijas slimniekiem, hipnotizētiem cilvēkiem).
- kasīklis Ķildīgs cilvēks.
- kašķis Ķildīgs cilvēks.
- Zelta gabals (arī gabaliņš) Labs, ideāls cilvēks.
- labsirdis Labsirdīgs cilvēks.
- pašlabums Labums (parasti materiāls), ko cilvēks iegūst savtīgos nolūkos.
- palīdzība Labvēlīga ietekme (uz darbību), kuru rada tas (piemēram, ierīce, viela, informācijas avots, parādība dabā), ko cilvēks izmanto (kādas darbības veikšanai).
- Laimes bērns Laimīgs cilvēks.
- Laimes bērns Laimīgs cilvēks.
- burlaks Laupītājs, slepkava. Brutāls, varmācīgs cilvēks.
- lempis Lempīgs cilvēks, retāk dzīvnieks.
- lēndabis Lēndabīgs cilvēks.
- aviators Lidotājs. Aviācijā nodarbināts cilvēks.
- uzgriezt Liekot mainīt kustības virzienu, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, to kopums) uzvirzās uz kādas vietas.
- padzīt Liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- (Kā) piektais ritenis Lieks, nevajadzīgs, citiem traucējošs cilvēks (kādā vietā, kādā situācijā).
- (Kā) piektais ritenis Lieks, nevajadzīgs, citiem traucējošs cilvēks (kādā vietā, kādā situācijā).
- liekulis Liekulīgs cilvēks.
- jezuīts Liekulīgs, viltīgs, divkosīgs cilvēks.
- Lielības maiss (arī kule, biežāk gailis) Lielīgs cilvēks, lielībnieks.
- Lielības kule (arī maiss, biežāk gailis) Lielīgs cilvēks.
- Lielības gailis (retāk kule, maiss) Lielīgs cilvēks.
- makāns Liels, smags dzīvnieks, arī cilvēks (atšķirībā no citiem, līdzīgiem).
- Darba priekšmets Lieta vai lietu komplekss, ko cilvēks ražošanas procesā apstrādā ar darba rīkiem.
- Darba priekšmets Lieta vai lietu komplekss, ko cilvēks ražošanas procesā apstrādā ar darba rīkiem.
- Darba līdzekļi Lietu kopums, ar kuru palīdzību cilvēks iedarbojas uz darba priekšmetu.
- Darba līdzekļi Lietu kopums, ar kuru palīdzību cilvēks iedarbojas uz darba priekšmetu.
- attriekt Likt, lai (cilvēks) ierodas (kur, pie kā u. tml.).
- bars Linu lauka gabals, ko plūc viens cilvēks.
- lišķis Lišķīgs cilvēks.
- varoņloma Loma, kurā attēlots cildens, varonīgs cilvēks, spēcīga personība, kas cīnās par kādiem ideāliem. Arī galvenā loma.
- mīlētājs Loma, kurā attēlots jauns, skaists cilvēks, kas mīl kādu. Aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- ļaundaris Ļaundarīgs cilvēks.
- čūska Ļaunprātīgs, viltīgs cilvēks.
- pūķis Ļauns, arī dusmīgs cilvēks.
- neradījums Ļauns, atbaidošs cilvēks.
- nezvērs Ļauns, briesmīgs, nežēlīgs cilvēks.
- mūdzis Ļauns, nekrietns cilvēks.
- bendeskalps Ļauns, nežēlīgs cilvēks. Naidīgas varas pārstāvis.
- mošķis Ļauns, viltīgs, naidīgs cilvēks.
- vilks Ļauns, zvērisks cilvēks.
- ļaunvēlis Ļaunvēlīgs cilvēks.
- pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- plēsējs Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks. Arī ļoti naidīgs cilvēks.
- plēsonis Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks. Arī ļoti naidīgs cilvēks.
- rīma Ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs cilvēks.
- rīļa Ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs cilvēks. Rīma (2).
- tītars Ļoti augstprātīgs cilvēks.
- Naudas maiss Ļoti bagāts cilvēks, bagātnieks.
- Naudas maiss Ļoti bagāts cilvēks, bagātnieks.
- naudasmaiss Ļoti bagāts cilvēks, bagātnieks. Naudas maiss.
- nerimša Ļoti darbīgs cilvēks.
- šaudīkla Ļoti kustīgs cilvēks, parasti sieviete. Cilvēks, parasti sieviete, kas bieži maina dzīves vai darba vietu.
- dzīvsudrabs Ļoti kustīgs, dzīvs cilvēks (parasti bērns).
- milzis Ļoti liela auguma cilvēks. Gigants (1), milzenis (2).
- milzenis Ļoti liela auguma cilvēks. Gigants (1), milzis (2).
- sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks. Arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
- sīkaļa Ļoti maza auguma cilvēks (parasti bērns).
- liliputs Ļoti maza auguma cilvēks.
- Apaļš muļķis Ļoti muļķīgs, aprobežots cilvēks.
- Apaļš muļķis Ļoti muļķīgs, aprobežots cilvēks.
- plikadīda Ļoti nabadzīgs cilvēks.
- plikata Ļoti nabadzīgs cilvēks. Plikadīda.
- plukata Ļoti nabadzīgs, parasti skrandainā apģērbā tērpies, cilvēks.
- pluska Ļoti nabadzīgs, parasti skrandainā apģērbā tērpies, cilvēks. Plukata (1).
- riebeklis Ļoti nelietīgs, zemisks cilvēks.
- Pelnu rušķis Ļoti netīrīgs cilvēks.
- sušķis Ļoti netīrs, arī nevīžīgs cilvēks.
- inkvizitors Ļoti nežēlīgs cilvēks. Mocītājs, spīdzinātājs.
- Niķu pūznis Ļoti niķīgs, untumains cilvēks.
- Smags slimnieks Ļoti slims cilvēks.
- Smags slimnieks Ļoti slims cilvēks. Cilvēks, kura slimība ir bīstama viņa dzīvībai.
- beigts Ļoti slims. Sakropļots, darba nespējīgs (cilvēks).
- Ar bomi ceļams Ļoti slinks (cilvēks).
- Ar bomi ceļams Ļoti slinks (cilvēks).
- karstdabis Ļoti straujas dabas cilvēks. Arī karstgalvis.
- ģēnijs Ļoti talantīgs, ar izcilām jaunrades spējām apveltīts cilvēks.
- Kā brālis Ļoti tuvs, palīdzīgs, atsaucīgs (cilvēks).
- Kaulu kambaris Ļoti vājš cilvēks (retāk dzīvnieks).
- Kaulu kambaris Ļoti vājš cilvēks (retāk dzīvnieks).
- sakārnis Ļoti vājš, kaulains cilvēks: arī nepatīkams, nevēlams cilvēks.
- vraks Ļoti vārgs, pilnvērtīgai dzīvei nederīgs cilvēks.
- čakārnis Ļoti vecs, vājš cilvēks.
- cienīgtēvs Mācītājs, retāk cits turīgs cilvēks (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
- ievirzīt Mācot, vadot panākt, ka (cilvēks) sāk apgūt (noteiktu darbu, noteiktus uzdevumus).
- šomājas Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam pazīstams cilvēks (piemēram, kaimiņš kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem).
- bruceloze Mājdzīvnieku (parasti govju, aitu, cūku) hroniska infekcijās slimība, kuru izraisa baktērijas un ar kuru var inficēties arī cilvēks.
- mantrausis Mantrausīgs cilvēks.
- rīkļurāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu. Rīkļu rāvējs.
- Rīkļu rāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu. Rīkļurāvējs.
- Rīkļu rāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu. Rīkļurāvējs.
- drauģelis Mazvērtīgs cilvēks, ar kuru biedrojas parasti sliktos pasākumos.
- niecība Mazvērtīgs, arī neievērojams, nenozīmīgs cilvēks.
- sameklēt Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts.
- uzmeklēt Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts.
- melanholiķis Melanholisks cilvēks. Cilvēks, kam ir melanholisks temperaments. Bieži noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts cilvēks.
- Plaušu mēra forma (arī plaušu mēris) Mēra forma, kas rodas, ja cilvēks inficējas ar pilieniem gaisā.
- Plaušu mēra forma (arī plaušu mēris) Mēra forma, kas rodas, ja cilvēks inficējas ar pilieniem gaisā.
- Ādas buboņu mēra forma (arī buboņu mēris, septiskā mēra forma) Mēra forma, kas rodas, ja cilvēks inficējas caur ādu.
- Mēra septiskā forma (arī ādas buboņu mēra forma, buboņu mēris) Mēra forma, kas rodas, ja cilvēks inficējas caur ādu.
- mīkstsirdis Mīkstsirdīgs cilvēks.
- mīkstulis Mīkstulīgs cilvēks.
- mirušais Miris cilvēks.
- nelaiķis Miris cilvēks. Mirušais.
- kentaurs Mītiska būtne (senajiem grieķiem) - daļēji cilvēks, daļēji zirgs.
- vilkacis Mitoloģiskos priekšstatos, pasakās - cilvēks, kas pārvērsts vai pārvēršas (parasti par vilku) un uzglūn mājlopiem un cilvēkiem.
- frants Moderni ģērbies cilvēks (ar tieksmi uz pārspīlējumiem tērpā un uzvedībā).
- paklīdenis Morāli pagrimis, degradējies, izvirtis cilvēks.
- Pazudis cilvēks Morāli pagrimis, nelabojams cilvēks.
- ubags Nabadzīgs cilvēks.
- tukšinieks Nabadzīgs, trūcīgs cilvēks.
- sīkmanis Nabadzīgs, trūcīgs, arī sabiedriski nenozīmīgs cilvēks.
- Vēršu cīņas Nacionāla spāņu tautas izrāde, kurā cilvēks cenšas uzvarēt satracinātu vērsi.
- naivulis Naivs cilvēks.
- zīdainis Naivs cilvēks. Tāds, kas neko nezina.
- aitiņa Naivs, aprobežots cilvēks.
- antiņš Naivs, lētticīgs, arī vientiesīgs cilvēks.
- bērns Naivs, vientiesīgs, nenopietns cilvēks.
- auns Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks.
- ausainis Neattapīgs cilvēks.
- aita Neattapīgs, arī naivs cilvēks.
- aitasgalva Neattapīgs, dumjš cilvēks.
- teļš Neattapīgs, dumjš cilvēks.
- teļapauris Neattapīgs, dumjš cilvēks. Teļapakausis.
- teļapakausis Neattapīgs, dumjš cilvēks. Teļapauris.
- biezgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks. Nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
- cietgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks. Nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
- nebēdnis Nebēdnīgs cilvēks (parasti bērns). Nebēdnieks.
- nebēdnieks Nebēdnīgs cilvēks. Nebēdnis.
- Sīks gariņš Necils, neievērojams cilvēks.
- bestija Necilvēks, briesmonis.
- nedraugs Nedraudzīgs cilvēks.
- negantnieks Negants cilvēks.
- negausis Negausīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- neglītenis Neglīts cilvēks vai dzīvnieks.
- mērkaķis Neglīts, arī nejauks cilvēks.
- negodis Negodīgs cilvēks.
- neģēlis Neģēlīgs cilvēks.
- neizdarībnieks Neizdarīgs cilvēks.
- snaudulis Neizdarīgs, neaktīvs cilvēks. Cilvēks, kam trūkst iniciatīvas.
- ķēpa Neizdarīgs, neveikls cilvēks.
- ķēpausis Neizdarīgs, neveikls cilvēks.
- klīsteris Neizdarīgs, slinks cilvēks.
- sfinksa Neizprotams, noslēpumains cilvēks.
- nejaucēns Nejauks cilvēks vai dzīvnieks.
- nejaucenis Nejauks cilvēks vai dzīvnieks. Nejaucēns.
- nekauņa Nekaunīgs cilvēks.
- krauklis Nekrietns cilvēks.
- nekrietnelis Nekrietns cilvēks.
- Maitas gabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks. Nederīgs, slinks dzīvnieks? maitasgabals.
- maita Nekrietns, nelietīgs cilvēks. Nederīgs, slinks dzīvnieks.
- maitasgabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks. Nederīgs, slinks dzīvnieks. Maitas gabals.
- ragulops Nekrietns, nelietīgs, arī neuzvedigs cilvēks.
- lops Nekrietns, nelietīgs, arī neuzvedīgs cilvēks. Netīrs, nevīžīgs cilvēks.
- neķītrelis Neķītrs cilvēks.
- Nelaimes bērns Nelaimīgs cilvēks.
- nelaimnieks Nelaimīgs cilvēks.
- Nelaimes putns Nelaimīgs cilvēks. Arī neveiksmīgs cilvēks.
- Nelaimes bērns Nelaimīgs cilvēks. Cilvēks, kas citiem sagādā bēdas, rūpes.
- Nelaimes putns Nelaimīgs cilvēks. Neveiksmīgs cilvēks.
- spurainis Nelaipns, skarbs, arī nepakļāvīgs, nepieejams cilvēks.
- nelietis Nelietīgs cilvēks.
- nemākulis Nemākulīgs cilvēks.
- Nemiera gars (arī putns) Nemierīgs, darbīgs cilvēks.
- Nemiera putns (arī gars) Nemierīgs, darbīgs cilvēks.
- dīdoņa Nemierīgs, nevaldāms cilvēks.
- ātrputra Nenosvērts, nesavaldīgs cilvēks. Karstgalvis.
- nenovēlis Nenovēlīgs cilvēks. Arī skauģis.
- neklausulis Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns).
- neklauša Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns). Neklausulis.
- gigants Neparasti liela būtne, - ļoti liela auguma cilvēks, - arī milzis.
- Baltais zvirbulis Neparasts cilvēks, kas atšķiras no pārējiem.
- Baltais zvirbulis Neparasts cilvēks, kas atšķiras no pārējiem.
- alkata Nepieticīgs, nesātīgs cilvēks. Rīma.
- hameleons Neprincipiāls cilvēks, kas atkarībā no situācijas bieži maina savas domas un uzskatus.
- nesapraša Nesaprātīgs cilvēks.
- velns Nesaticīgs, ļauns cilvēks. Arī ass, nepakļāvīgs, enerģisks cilvēks.
- lajs Nespeciālists. Nelietpratīgs, nezinošs cilvēks.
- Švaks pulveris Nespēcīgs, nevarīgs, arī nespējīgs cilvēks.
- Švaks pulveris Nespēcīgs, nevarīgs, arī nespējīgs cilvēks.
- nešpetnis Nešpetns cilvēks.
- padauza Netikls, izlaidīgs cilvēks.
- vazaņķis Netikls, izlaidīgs cilvēks.
- bezgodis Netikumīgs cilvēks.
- rušķis Netīrīgs cilvēks.
- smulis Netīrīgs cilvēks. Arī nevīža.
- smurgulis Netīrīgs cilvēks. Arī nevīža.
- šmurgulis Netīrīgs cilvēks. Arī nevīža. Smurgulis (2).
- netīrelis Netīrīgs, arī nevīžīgs cilvēks.
- sivēns Netīrīgs, arī nevīžīgs cilvēks.
- smerdelis Netīrīgs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- cūka Netīrs, nevīžīgs, arī nekrietns, nelietīgs cilvēks.
- Bez vainas vainīgais Nevainīgs cilvēks, kurš tiek uzskatīts par vainīgu.
- Bez vainas vainīgais Nevainīgs cilvēks, kurš tiek uzskatīts par vainīgu.
- nevaļnieks Nevaļīgs cilvēks.
- klumburis Neveikls cilvēks.
- kamielis Neveikls, neizdarīgs cilvēks.
- lamzaks Neveikls, neizveicīgs, lempīgs, arī liels, garš cilvēks.
- lācis Neveikls, tūļīgs, arī smagnējs cilvēks.
- Neviena dzīva dvēsele, arī ne dzīva dvēsele, retāk neviena dvēsele Neviens cilvēks.
- Neviena dzīva dvēsele, arī ne dzīva dvēsele, retāk neviena dvēsele Neviens cilvēks.
- lubraks Nevīžīgs cilvēks. Arī nabadzīgs cilvēks.
- sivēnaste Nevīžīgs, arī nepatstāvīgs cilvēks.
- nobendēt Nežēlīgi izturoties, panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību.
- gnīda Nicināms, arī mazvērtīgs cilvēks.
- pārcilvēks Nīčismā - stipras gribas cilvēks, kas radīts, lai pavēlētu. Individuālists, kas nostāda sevi augstāk par sabiedrību un tās tiesiskajām un morāles normām.
- vellabērns Nikns, agresīvs cilvēks.
- Niķu maiss (arī pods, polis) Niķīgs cilvēks (parasti bērns).
- Niķu maiss (arī pods, polis) Niķīgs cilvēks (parasti bērns).
- Niķu pods (arī maiss, polis) Niķīgs cilvēks (parasti bērns).
- Niķu polis (arī pods, maiss) Niķīgs cilvēks (parasti bērns).
- piedzēries No alkoholisko dzērienu lietošanas pilnīgi noreibis cilvēks.
- izdzimtenis No dzimšanas psihiski, fiziski kropls cilvēks. Deģenerāts.
- Izdzēst dzīvību Nogalināt (parasti cilvēku). Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) aiziet bojā.
- nomirējs Nomirušais cilvēks; mirušais.
- Iekļūt (arī iekrist) slazdā (arī slazdos, lamatās) Nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- Iekrist (arī iekļūt) slazdā (arī slazdos, lamatās) Nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- Iekrist (arī iekļūt) slazdā (arī slazdos, lamatās) Nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks vai dzīvnieks) ir ieradies, atnācis (pie kāda, arī kur).
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks) ir nonācis ļoti grūtos apstākļos.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (dzīvnieks vai cilvēks) ir zaudējis dzīvību.
- starp Norāda uz to, kam (cilvēks) secīgi pievēršas kāda laikposma daļās.
- pleiķis Noskrandis, nabadzīgs cilvēks. Skrandainis.
- slīkonis Noslīcis cilvēks vai dzīvnieks. Arī cilvēks vai dzīvnieks, kas slīkstot ir zaudējis samaņu.
- Nelaimes čupiņa Nožēlojams, bezpalīdzīgs cilvēks.
- Nelaimes čupiņa Nožēlojams, bezpalīdzīgs cilvēks.
- nabags Nožēlojams, nelaimīgs cilvēks. Arī nožēlojams, vārgs dzīvnieks.
- mēsli Nožēlojams, zemu vērtējams cilvēks.
- ņiprulis Ņiprs cilvēks (parasti bērns). Ņiprs dzīvnieks.
- padomjcilvēks Padomju cilvēks.
- nodedzināt Pakļaujot saules iedarbībai (ķermeni, tā daļas), iegūt stipru iedegumu, apdegumu. Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, apdegumu (par sauli).
- valdīt Panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veidā.
- rūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļās) kļūst spēcīgāks, izturīgāks.
- sviedrēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) svīst (1).
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, kropls.
- vārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) gurst, kļūst vārgs [3] (1), nespēcīgs (1).
- izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ilgāku laiku, ļoti dreb.
- pagriezt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izmaina kustību, stāvokli (kādā virzienā). Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.).
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kļūst fiziski spēcīgs vai spēcīgāks.
- novārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti nogurst, arī kļūst vārgs, nespēcīgs.
- norobežot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paliek savrup, bez saiknes (ar ko).
- nomirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pamazām zaudē spēkus un aiziet bojā.
- vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas vēlamajā virzienā, veidā.
- slīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) slīkst (1).
- savaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) pārmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
- pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā psihiskais stāvoklis) kļūst aktīvāks.
- rūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, viņa raksturs, griba) kļūst stingrāks, noteiktāks. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku attiecības) kļūst noturīgākas.
- nodarbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) aktivizē psihiskos procesus atbilstoši noteiktam mērķim, uzdevumam. Būt par cēloni tam, ka (psihe, tās procesi) aktivizējas atbilstoši noteiktam mērķim, uzdevumam.
- spārnot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst garīgi aktīvs, darbīgs, ka (tam) rodas vēlēšanās strādāt, darboties. Iedvesmot. Iejūsmināt.
- spirdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst spirgts vai spirgtāks. Panākt, būt par cēloni, ka (ķermeņa daļas) sāk labāk funkcionēt.
- notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst vienaldzīgs, nejūtīgs.
- samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst, parasti ļoti, gļēvs, vājš, padevīgs.
- sadeldēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst, parasti ļoti, vārgs, vājš, ļoti novājē, arī zaudē garīgos spēkus.
- satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, rīkoties. Satracināt.
- satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, tīkoties.
- nāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) mirst.
- iekustināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) sāk darboties, kļūst aktīvs.
- tracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) uzbudinās, nesavaldīgi izturas, rīkojas.
- saniknot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, kļūst nikns.
- uztracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās.
- nocietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti griba, raksturs) kļūst stingrs, nepakļāvīgs, valda pār jūtām. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, neiejūtīgs.
- vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, organizācija) pilnīgi vai daļēji zaudē spēju darboties.
- nogalināt Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt. Nonāvēt.
- sakopt Panākt, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas, arī apģērbs) ir, parasti pilnīgi, tīrs, kārtīgs.
- attriekt Panākt, ka (cilvēks) atkāpjas, aiziet.
- atdzīt Panākt, ka (cilvēks) atvirzās nost pret paša gribu.
- vadāt Panākt, ka (cilvēks) ilgāku laiku maldās, nonāk uz nepareiza ceļa (par vadātāju).
- peldināt Panākt, ka (cilvēks) peldas. Panākt, ka mazgājas, iegremdējoties ūdenī.
- izvilkt Panākt, ka (grūtos apstākļos) saglabā dzīvību (cilvēks vai dzīvnieks).
- uzlaist Panākt, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu. Uzsūtīt (2).
- uzsūtīt Panākt, ka (piemēram, cilvēks, grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu.
- uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pieceļas (kājās).
- peons Paradu verdzība, atkarībā nonācis cilvēks (dažās kolonijās un atkarīgajās zemēs).
- pārēdināt Pārāk daudz ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
- Siltumnīcas stāds (arī augs) Pārāk trausls, izlutināts, praktiskā darbībā nevarīgs cilvēks.
- Siltumnīcas stāds (arī augs) Pārāk trausls, izlutināts, praktiskā darbībā nevarīgs cilvēks.
- tizls Paralizēts, kropls cilvēks. Arī vārgs, nevarīgs, neveikls cilvēks.
- skraidulis Parasti savienojumā «pasaules skraidulis»: cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
- pūtējs Parasti savienojumā «stikla pūtējs»: cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
- grābslis Parasti savienojumos «gaisa grābslis», «vēja grābslis»: nenopietns, bezatbildīgs cilvēks, viegla rakstura cilvēks.
- pabērns Parasti savienojumos «likteņa pabērns», «dzīves pabērns»: apspiests, ekspluatēts cilvēks. Cilvēks, kam dzīvē neveicas.
- pārdrošnieks Pārdrošs cilvēks.
- neprātīgs Pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks.
- neprātis Pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks.
- nerātnis Pārgalvīgs cilvēks.
- pārgalvnieks Pārgalvīgs cilvēks. Pārgalvis.
- pārgalvis Pārgalvīgs cilvēks. Pārgalvnieks.
- bezprātis Pārgalvīgs, pārdrošs cilvēks. Fantasts.
- pārgudrinieks Pārgudrs cilvēks.
- pārbaudīt Pārliecināties, kā (cilvēks) veic savus pienākumus.
- sausiņi Pārmērīgi racionāls, stingru principu cilvēks, parasti ar vāju emocionalitāti.
- stilīgs Pārspīlēti moderni ģērbies, arī pārspīlēti manierīgs cilvēks.
- pātarnieks Pārspīlēti, arī liekulīgi reliģiozs cilvēks.
- statists Pasīvs, arī maznozīmīgs cilvēks.
- miegulis Pasīvs, neizdalīgs cilvēks. Cilvēks, kam nav ierosmes. Miegamice (2).
- miegamice Pasīvs, neizdarīgs cilvēks. Cilvēks, kam nav ierosmes.
- miegapūznis Pasīvs, neizdarīgs cilvēks. Cilvēks, kam nav ierosmes. Miegamice (2).
- Miega mice Pasīvs, neizdarīgs cilvēks. Cilvēks, kam nav ierosmes. Miegamice (2).
- Miega mice Pasīvs, neizdarīgs cilvēks. Cilvēks, kam nav ierosmes. Miegamice (2).
- badakāsis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks. Rīma, negausis.
- uzbarot Pastiprināti dodot ēst, panākt, ka (cilvēkam) palielinās ķermeņa masa, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
- filistrs Pašapmierināts un aprobežots cilvēks ar šauriem, mietpilsoniskiem uzskatiem un liekulīgu rīcību.
- patmīlis Patmīlīgs cilvēks. Arī egoists.
- patvaļnieks Patvaļīgs cilvēks.
- despots Patvaļīgs, valdonīgs, varmācīgs cilvēks. Varmāka.
- patvarībnieks Patvarīgs cilvēks. Arī patvaļnieks.
- sagaidīt Pavadīt kādu laikposmu līdz brīdim, kad (gaidītais cilvēks) ierodas, tiek sastapts. Pēc gaidīšanas sastapt (gaidīto cilvēku), sastapties (ar to).
- pazīstams Pazīstamais cilvēks, ar ko (kādam) ir vai ir bijusi samērā cieša, arī biedriska saskare.
- fluīds Pēc spiritistu priekšstatiem - strāvojums, ko izstaro cilvēks, arī kāds cits ķermenis, priekšmets.
- pedants Pedantisks cilvēks.
- zindžantrops Pērtiķveida cilvēks, kas dzīvojis pirms 1,75 miljoniem gadu un kura atliekas atrastas Tanzānijā 1959. gadā.
- pieklīdenis Pieklīdis dzīvnieks, arī cilvēks.
- vilkt Pieliekot spēku, vedot (parasti aiz rokas), panākt, ka (cilvēks) seko, iet līdzi.
- pārkarsēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārkarst.
- dienasgrāmata Piezīmes pa dienām par pieredzēto, padarīto, par saviem pārdzīvojumiem, pārdomām u. tml. (ko raksta atsevišķs cilvēks, retāk kolektīvs).
- troglodīts Pirmatnējais alu cilvēks.
- plānprātiņš Plānprātīgs cilvēks.
- plānprātis Plānprātīgs cilvēks. Plānprātiņš.
- klabata Pļāpīgs cilvēks.
- pļāpa Pļāpīgs cilvēks.
- niekkalbis Pļāpīgs, arī vientiesīgs, nenopietns cilvēks.
- praktiķis Praktisks, lietišķs, racionāls cilvēks.
- preteklis Pretīgs cilvēks.
- derglis Pretīgs, nekrietns cilvēks.
- ražošana Process, kurā cilvēks ar savu darbu pārveido dabas vielas, enerģiju un dabas procesus, lai iegūtu vai radītu jaunus materiālos labumus, kas spēj apmierināt cilvēka vajadzības.
- mācība Process, kurā cilvēks gūst informāciju tā, lai to varētu praktiski izmantot savās darbībās. Attiecīgās nodarbības.
- Priekšmetiskā darbība Process, kurā cilvēks reproducē un radoši pārveido dabu.
- produkcija Produktu kopums, kurus noteiktā laikposmā ir saražojusi, piemēram, valsts, uzņēmums, cilvēks. Ražošanas produkti, izstrādājumi.
- ārprātīgs Psihiski slims cilvēks.
- traks Psihiski slims cilvēks. Ārprātīgais, vājprātīgais.
- vājprātīgs Psihiski slims cilvēks. Ārprātīgais.
- nemaņa Psihisks stāvoklis, kad cilvēks neapzinās, ko dara (piemēram, lielā uztraukumā, spēcīgā pārdzīvojumā).
- punduris Pundurauguma cilvēks.
- smurgulis Pusaudzis. Arī ļoti jauns cilvēks.
- šmurgulis Pusaudzis. Arī ļoti jauns cilvēks. Smurgulis (1).
- Svētie raksti Raksti, ko kāds cilvēks ir uzrakstījis dieva atklāsmes iedvesmots un ko baznīca ir atzinusi par autoritatīviem (piemēram, Bībele, Korāns).
- izcelšanās Rašanās, tapšanas, veidošanās process, an apstākļi. Sabiedriskā vide, kur dzimis, audzis cilvēks.
- noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties līdzi lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (cilvēks) nogāžas, strauji nosēžas, noguļas (kur, uz kā u. tml.).
- noraut Raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- paraut Raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās nelielu attālumu.
- svētsolījums Reliģisks solījums, ar ko cilvēks apņemas veikt kādas darbības.
- resnītis Resns (parasti maza auguma) cilvēks vai dzīvnieks.
- resnis Resns cilvēks vai dzīvnieks.
- resnulis Resns cilvēks vai dzīvnieks. Resnis.
- rigorists Rigorozs cilvēks.
- badmira Rijīgs, negausīgs cilvēks, arī rijīgs dzīvnieks.
- darbarīks Rīks, ar kuru cilvēks iedarbojas uz kādu priekšmetu. Rīks, kas paredzēts noteikta veida darbam.
- norūdīt Rūdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs. Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs.
- mūspusnieks Runātāja vai rakstītāja dzimtā novada cilvēks.
- runātājs Runīgs cilvēks.
- lamzaks Rupjš, neaudzināts, arī nekārtīgs cilvēks.
- rupeklis Rupjš, nepieklājīgs cilvēks.
- mežonis Rupjš, nežēlīgs cilvēks. Arī barbars.
- barbars Rupjš, nežēlīgs, arī nekulturāls cilvēks.
- Vēršu cīņas Sacensības (galvenokārt Spānijā, Portugālē, Latīņamerikas zemēs), kur cilvēks cenšas uzvarēt satracinātu vērsi.
- sadists Sadistisks cilvēks.
- rūgumpods Saīdzis cilvēks. Īgņa.
- Rūguma pods Saīdzis cilvēks. Īgņa. Rūgumpods.
- karjeristisks Saistīts ar karjerismu vai karjerista, karjerismam vai karjeristam raksturīgs. Tāds (cilvēks), kam ir raksturīgs karjerisms.
- Biezs pauris Saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- Dzīvība izdziest Saka, ja (cilvēks) nomirst.
- Cik tālu var novest (kādu) Saka, ja (kāds) ir panācis vai (kas) ir bijis par cēloni, ka (cilvēks) nonācis noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- Cik tālu var novest (kādu) Saka, ja (kāds) ir panācis vai (kas) ir bijis par cēloni, ka cilvēks nonācis noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- Žagas (no)rauj Saka, ja cilvēks (no)žagojas.
- Galva (ap) reibst Saka, ja cilvēks apreibst.
- Galva apreibst Saka, ja cilvēks apreibst.
- Stingra roka Saka, ja cilvēks ar stingrību ko dara.
- Stingra roka Saka, ja cilvēks ar stingrību ko dara.
- Sirds atvilgst Saka, ja cilvēks atbrīvojas no negatīva psihiska stāvokļa.
- Kā vajāts zvērs (arī noziedznieks) Saka, ja cilvēks bīstas, uzvedas bikli, ir aizdomīgs u. tml.
- Kā vajāts zvērs Saka, ja cilvēks bīstas, uzvedas bikli, ir aizdomīgs u. tml.
- Otrā jaunība Saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.
- Otrā jaunība Saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.
- Mute klab Saka, ja cilvēks daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
- Mute klab Saka, ja cilvēks daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
- Mēle iet (arī strādā) kā kulstīkla Saka, ja cilvēks daudz, ātri runā.
- Mēle iet (arī strādā) kā kulstīkla Saka, ja cilvēks daudz, ātri runā.
- Mēle strādā (arī iet) kā kulstīkla Saka, ja cilvēks daudz, ātri runā.
- Lokana (retāk lunkana) mēle Saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
- Lunkana (biežāk lokana) mēle Saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
- Vijīga (biežāk lokana, arī lunkana) mēle Saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
- Caura galva Saka, ja cilvēks ir aizmāršīgs, izklaidīgs.
- Spēks kaulos Saka, ja cilvēks ir fiziski stiprs.
- Mīksta sirds Saka, ja cilvēks ir iejūtīgs, labsirdīgs, arī jūtīgs.
- Stūra galva Saka, ja cilvēks ir ietiepīgs, spītīgs, arī aprobežots.
- Stūra galva Saka, ja cilvēks ir ietiepīgs, spītīgs.
- Biezs pakausis (kādam) Saka, ja cilvēks ir neapķērīgs, arī ietiepīgs.
- Bieza piere (kādam), arī biezs pakausis (kādam) Saka, ja cilvēks ir neapķērīgs, arī ietiepīgs.
- Vējš galvā Saka, ja cilvēks ir nenopietns, vieglprātīgs.
- Vējš galvā, retāk vējš dzīvo pa galvu Saka, ja cilvēks ir nenopietns, vieglprātīgs.
- Dumja galva Saka, ja cilvēks ir nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs.
- Gurdeni kauli Saka, ja cilvēks ir noguris.
- Pašam (sava) galva (uz pleciem) Saka, ja cilvēks ir patstāvīgs.
- Pašam (sava) galva uz pleciem Saka, ja cilvēks ir patstāvīgs.
- Vēsa galva Saka, ja cilvēks ir prātīgs, apdomīgs.
- Vēsa galva Saka, ja cilvēks ir prātīgs, apdomīgs. Arī saprātīgums, apdomība.
- Gaiša sirds (arī dvēsele) Saka, ja cilvēks ir psihiski līdzsvarots, arī labsirdīgs, priecīgs.
- Vaļīga mēle Saka, ja cilvēks ir runīgs, arī nevajadzīgi daudz runā, izpaužot ko noklusējamu.
- Rūpīgas rokas Saka, ja cilvēks ir rūpīgs.
- Galva uz pleciem Saka, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
- Galva uz pleciem Saka, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
- Vaigi (arī seja) svilst Saka, ja cilvēks ir stipri pietvīcis (parasti psihiska stāvokļa ietekmē).
- Vaigi (arī seja) svilst Saka, ja cilvēks ir stipri pietvīcis (parasti psihiska stāvokļa ietekmē).
- Spēks kaulos Saka, ja cilvēks ir stiprs.
- Karsta galva Saka, ja cilvēks ir straujš, neapdomīgs.
- Karsta galva Saka, ja cilvēks ir straujš, neapdomīgs.
- Ciets pakausis (kādam) Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, arī neapķērīgs.
- Krama pakausis Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, arī neatlaidīgs.
- Liela (arī resna) galva Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- Bieza galva Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- Liela (arī resna) galva Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- Resna (arī liela) galva Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- Cieta galva Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- Liela sirds Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs. Saka, ja cilvēks neizrāda savu aizvainojumu, pārdzīvojumu.
- Prāts (arī sirds) reibst Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
- Prāts (arī sirds) reibst Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
- Galva reibst Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai filoloģiska stāvokļa iedarbību.
- Reibīga galva pareti Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbību.
- Galva skurbst (biežāk reibst) Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbību.
- Pārpilna sirds (ar ko, kā) Saka, ja cilvēks izjūt pārāk spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgā tā varā.
- Sirds atsilst - atsilt Saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks Saka, ja cilvēks sajūt cita laipnību, sirsnību, atsaucību.
- Sirds (arī sirdī) iesilst Saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks.
- Sirds atsilst Saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks. Saka, ja cilvēks izjūt cita laipnību, sirsnību, atsaucību.
- Sirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt Saka, ja cilvēks mirst.
- Sirds rimst (arī beidz, stāj u. tml.) pukstēt Saka, ja cilvēks mirst.
- Sirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt Saka, ja cilvēks mirst.
- Acis (arī plakstiņi) slēdzas uz mūžu (arī uz mūžību) Saka, ja cilvēks mirst.
- Sirds beidz pukstēt Saka, ja cilvēks mirst.
- Sirds stāj (arī beidz, rimst u. tml.) pukstēt Saka, ja cilvēks mirst.
- Juceklis (arī misēklis, putra) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- Misēklis (arī juceklis, putra) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- Putra (arī juceklis, misēklis) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- Juceklis (arī misēklis, putra) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest...
- Galva noreibst (arī apreibst) Saka, ja cilvēks noreibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas).
- Žagās norauj Saka, ja cilvēks nožagojas.
- Trīsas (arī drebuļi, tirpas) iziet caur(i) kauliem Saka, ja cilvēks pēkšņi notrīs, nodreb u. tml. (piemēram, uztraukumā).
- Reibīga galva pareti Saka, ja cilvēks reibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas, sitiena).
- Galva reibst Saka, ja cilvēks reibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas, sitiena).
- Galva skurbst (biežāk reibst) Saka, ja cilvēks reibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas, sitiena).
- Seja izplūst smaidā Saka, ja cilvēks sāk smaidīt.
- Seja izplūst smaidā Saka, ja cilvēks sāk smaidīt.
- Seja izplūst smaidā Saka, ja cilvēks sāk smaidīt.
- Smaga roka Saka, ja cilvēks sāpīgi sit.
- Smaga roka Saka, ja cilvēks sāpīgi sit.
- Galva strādā Saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- Galva strādā Saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- Mēle sitas Saka, ja cilvēks šļupst.
- Lokana mugura Saka, ja cilvēks viegli pielāgojas (apstākļiem), izdabā (kādam).
- Lokana mugura Saka, ja cilvēks viegli pielāgojas (apstākļiem), izdabā (kādam).
- Jūtīga dvēsele (arī sirds) Saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
- Viegla roka Saka, ja cilvēks viegli, bez piepūles, arī bez apdomāšanās ko dara.
- Viegla roka Saka, ja cilvēks viegli, bez piepūles, arī bez apdomāšanās ko dara.
- Domas steidzas (arī skrien, trauc, lido, klīst u. tml.) (uz kurieni, pie kā) Saka, ja domas pievēršas (kam), ja cilvēks (pēc kā) ļoti tiecas, ilgojas.
- Domas steidzas (arī skrien, traucas, klīst u. tml.) Saka, ja domas pievēršas (kam), ja cilvēks (pēc kā) ļoti tiecas, ilgojas.
- Ciets pauris Saka, ja kādam ir grūti ko iemācīties, iegaumēt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē).
- Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē).
- Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt Saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē).
- Liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- Liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- Liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- Sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- Tes (biežāk tēs) kaut vai mietu uz galvas, biežāk sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- Tēs (retāk tēs) kaut vai mietu uz galvas, biežāk sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- Mūžs iegriezies otrā pusē Saka, kad cilvēks ir vairāk nekā piecdesmit gadu vecs.
- Mūžs iegriezies otrā pusē Saka, kad cilvēks ir vairāk nekā piecdesmit gadu vecs.
- Mūžs iegriezies otrā pusē Saka, kad cilvēks ir vairāk nekā piecdesmit gadu vecs.
- Mūžs iegriezies otrā pusē Saka, kad cilvēks ir vairāk nekā piecdesmit gadu vecs.
- Atraisās (arī ielokās) mēle Saka, kad cilvēks kļūst runīgs, valodīgs.
- Atraisās mēle Saka, kad cilvēks kļūst runīgs, valodīgs.
- Raisās mēle Saka, kad cilvēks kļūst runīgs, valodīgs.
- sangviniķis Sangvinisks cilvēks. Cilvēks, kam ir sangvinisks temperaments.
- utopists Sapņotājs, fantazētājs, fantasts, cilvēks, kas aizraujas ar utopijām (2).
- miermīlis Saticīgs, draudzīgs, arī rāms cilvēks.
- savdabis Savdabīgs cilvēks.
- izcirtējs Savienojumā «gaļas izcirtējs»: cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).
- puskoka Savienojumā «puskoka lēcējs»: cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoklēcējs.
- seminārists Semināra (3) audzēknis. Arī cilvēks, kas ir beidzis semināru.
- proletārietis Senajā Romā - cilvēks, kas piederēja pie nabadzīgāko, nemantīgo pilsoņu slāņa
- barbars Senajiem grieķiem - cilvēks, kas nav grieķis Senajiem romiešiem - cilvēks, kas nav grieķis vai romietis.
- paleolīts Senākais akmens laikmeta periods, kad pirmatnējais cilvēks darbarīkus izgatavoja no akmens.
- pitekantrops Senākais fosilais pērtiķveida cilvēks, kura skeleta atliekas atrastas Javas salā (no 1890. gada līdz 1893. gadam).
- zvērs Sevišķi ļauns, cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
- saistīt Sienot, arī aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
- sīkmanis Sīkmanīgs cilvēks.
- sīkstulis Sīkstulīgs cilvēks. Arī skopulis.
- skaistulis Skaists cilvēks.
- skauģis Skaudīgs cilvēks.
- skopulis Skops cilvēks.
- badmira Skops cilvēks. Cilvēks, kas sev liedz visnepieciešamāko.
- skrandainis Skrandainā apģērbā tērpies cilvēks.
- saskubināt Skubinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sāk veikt, darīt (ko).
- kankars Slikti ģērbies, nabadzīgs cilvēks. Nepatīkams, nesimpātisks cilvēks.
- elements Slikts, ļauns cilvēks.
- nīkulis Slimīgs, fiziski nespēcīgs cilvēks.
- vārgulis Slimīgs, fiziski nespēcīgs cilvēks.
- slims Slims cilvēks.
- Slinkuma maiss Slinks cilvēks vai dzīvnieks.
- Slinkuma maiss Slinks cilvēks, sliņķis.
- sliņķis Slinks cilvēks.
- slīmests Slinks cilvēks. Slaists.
- nevīža Slinks, nolaidīgs cilvēks.
- Drabiņu maiss Slinks, resns cilvēks.
- malka Slinks, slikts darba veicējs (cilvēks vai dzīvnieks).
- snobs Snobisks cilvēks.
- Lopkopības pārraugs Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās). Kontrolasistents.
- Lopkopības pārraugs Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās). Kontrolasistents.
- kontrolasistents Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās). Lopkopības pārraugs.
- ugunsdzēsējs Speciālists, īpaši apmācīts cilvēks, kas nodarbojas ar ugunsgrēku dzēšanu un to profilaksi.
- Spēka zars Spēcīgs cilvēks (parasti vīrietis).
- Spēka zars Spēcīgs cilvēks (parasti vīrietis).
- lācis Spēcīgs, liela auguma cilvēks.
- spītnieks Spītīgs cilvēks.
- Kā buks Spītīgs, stūrgalvīgs (cilvēks).
- Parādu verdzība Stāvoklis (parasti vergturu iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora vergu neatlīdzinātā parāda dēļ.
- Parādu verdzība Stāvoklis (verdzības iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora vergu neatlīdzinātā parāda dēļ.
- Parādu kalpība Stāvoklis (vergturu un feodālajā iekārtā), kad cilvēks kļūst par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ.
- Parādu kalpība Stāvoklis (vergturu un feodālajā iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ.
- nebrīvība Stāvoklis, kad (cilvēks) atrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā.
- neatkarība Stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas (kā) varā, ietekmē, pakļautībā.
- brīvība Stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā.
- svabadība Stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā. Brīvība (2).
- pārsātinātība Stāvoklis, kad (kas) ir iekļauts, ietverts (piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā. Stāvoklis, kad (cilvēks) ir pārāk aizņemts, pārņemts (ar ko).
- prombūtne Stāvoklis, kad (parasti cilvēks) neatrodas kur (parasti dzīvesvietā, darbavietā).
- Nāves miegs Stāvoklis, kad cilvēks ir miris.
- Nāves miegs Stāvoklis, kad cilvēks ir miris.
- Parādu verdzība Stāvoklis, kad cilvēks neatlīdzinātā parāda dēļ nokļūst kreditora pilnīgā atkarībā.
- bezlaulība Stāvoklis, kad cilvēks neatrodas likumiski reģistrētā laulībā.
- bezmiegs Stāvoklis, kad cilvēks neguļ (parasti naktī). Nomods.
- bezvalstniecība Stāvoklis, kad cilvēks nepieder pie kādas noteiktas valsts.
- bezmiegs Stāvoklis, kad cilvēks nevar iemigt vai iemieg ar grūtībām, bet miegs nav dziļš un ilgstošs.
- divvalodība Stāvoklis, kad cilvēks prot divas valodas.
- vienvalodība Stāvoklis, kad cilvēks prot tikai vienu valodu.
- trīsvalodība Stāvoklis, kad cilvēks prot trīs valodas.
- daudzvalodība Stāvoklis, kad cilvēks prot vairākas vai daudzas valodas.
- vairākvalodība Stāvoklis, kad cilvēks prot vairākas valodas.
- parazītisms Stāvoklis, kad darbaspējīgs cilvēks nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem. Liekēdība.
- liekēdība Stāvoklis, kad darbaspējīgs cilvēks nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
- apburtība Stāvoklis, sajūta, kad cilvēks ir it kā apburts.
- notriekt Stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko). Stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- Darba vīrs Strādīgs cilvēks, arī strādnieks.
- Darba cilvēks Strādīgs cilvēks.
- Darba vīrs Strādnieks, arī strādīgs cilvēks.
- stulbenis Stulbs cilvēks.
- iestumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
- izstumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- izstumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izvirzās cauri (kam), caur (ko).
- nostumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā, gar (ko). Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no ka).
- pastumt Stumjot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Stumjot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu.
- stūrabuks Stūrgalvīgs cilvēks.
- stūrgalvis Stūrgalvīgs cilvēks.
- Krama pakausis Stūrgalvīgs, arī neatlaidīgs cilvēks.
- svešinieks Svešs, nepazīstams cilvēks.
- apustulis Svētulīgs cilvēks.
- svētulis Svētulīgs cilvēks.
- nervs Šādu veidojumu kopums, ko cilvēks izjūt par sava psihiskā un fizioloģiskā stāvokļa, kā arī izturēšanās veida noteicēju.
- šaursirdis Šaursirdīgs cilvēks.
- uzbrucējs Šos (piemēram, cilvēks, karaspēka vienība, bruņotie spēki), kas veic kara un kaujas darbības ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- kukaragas Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas.
- drukns Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir paresns augums, ķermenis.
- rudacains Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir rudas acis.
- zaļacains Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir zaļas acis.
- vienacis Tāds (cilvēks, arī dzīvnieks), kam ir viena acs.
- bezspēcīgs Tāds (cilvēks, arī dzīvnieks), kam nav spēka. Nespēcīgs.
- dzirdīgs Tāds (cilvēks, dzīvnieks), kam piemīt spēja dzirdēt.
- autoritatīvs Tāds (cilvēks, kolektīvs), kam ir autoritāte (1). Ietekmīgs.
- vidējs Tāds (cilvēks, paaudze), kas pēc gadiem ir starp jaunāko un vecāko paaudzi. Arī tāds (vecums, gadi), kas raksturo pusmūžu.
- iedzimts Tāds (cilvēks), kam (kāda īpašība, spēja) piemīt kopš dzimšanas vai pārmantota no iepriekšējām paaudzēm.
- dusmīgs Tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas. Tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts.
- pikts Tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas. Tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts.
- apskrandis Tāds (cilvēks), kam ir apdriskājies apģērbs.
- bakurētains Tāds (cilvēks), kam ir baku rētas.
- bārdains Tāds (cilvēks), kam ir bārda. Neskuvies (cilvēks).
- brūnacains Tāds (cilvēks), kam ir brūnas acis.
- brunets Tāds (cilvēks), kam ir brūni, tumši mati.
- brīnišķīgs Tāds (cilvēks), kam ir cildenas ētiskās īpašības. Lielisks.
- grumbains Tāds (cilvēks), kam ir daudz grumbu.
- dusmīgs Tāds (cilvēks), kam ir dusmas.
- pikts Tāds (cilvēks), kam ir dusmas. Dusmīgs (1).
- erudīts Tāds (cilvēks), kam ir erudīcija.
- gaišmatains Tāds (cilvēks), kam ir gaiši mati.
- gaišmatis Tāds (cilvēks), kam ir gaiši mati.
- blonds Tāds (cilvēks), kam ir gaiši mati. Gaišmatains.
- debils Tāds (cilvēks), kam ir iedzimts psihiskās attīstības nepilnīgums visvieglākajā formā.
- vispusīgs Tāds (cilvēks), kam ir iespējami plašas, daudzpusīgas intereses, spējas.
- bagāts Tāds (cilvēks), kam ir izcilas spējas, zināšanas, īpašības, lieli nopelni.
- baudkārs Tāds (cilvēks), kam ir liela tieksme pēc spēcīgām jutekliskām baudām.
- ievērojams Tāds (cilvēks), kam ir lieli nopelni, sasniegumi, panākumi (kādā darbības nozarē). Izcils.
- drūms Tāds (cilvēks), kam ir ļoti nomākts garastāvoklis.
- vājdzirdīgs Tāds (cilvēks), kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
- vājredzīgs Tāds (cilvēks), kam ir ļoti vāja redze vai daļējs redzes zudums.
- melnbārdains Tāds (cilvēks), kam ir melna vai ļoti tumša bārda.
- melnacains Tāds (cilvēks), kam ir melnas vai ļoti tumšas acis.
- melngalvains Tāds (cilvēks), kam ir melni vai ļoti tumši mati.
- melnmatains Tāds (cilvēks), kam ir melni vai ļoti tumši mati.
- melnmatis Tāds (cilvēks), kam ir melni vai ļoti tumši mati.
- neievērojams Tāds (cilvēks), kam ir niecīgi nopelni, sasniegumi, panākumi vai nav nekādu nopelnu, sasniegumu, panākumu (kādā darbības nozarē).
- melnīgsnējs Tāds (cilvēks), kam ir patumša, brūngana ādas krāsa.
- pelēkacains Tāds (cilvēks), kam ir pelēkas acis.
- pelēkmatains Tāds (cilvēks), kam ir pelēki mati.
- daudzpusīgs Tāds (cilvēks), kam ir plašas, daudzveidīgas intereses, spējas.
- imbecils Tāds (cilvēks), kam ir psihiskās attīstības nepilnīgums smagā formā.
- idiotisks Tāds (cilvēks), kam ir psihiskās attīstības nepilnīgums vissmagākajā formā.
- defektīvs Tāds (cilvēks), kam ir psihiski trūkumi, traucējumi.
- patmīlīgs Tāds (cilvēks), kam ir raksturīga patmīlība. Arī egoistisks.
- rudbārdains Tāds (cilvēks), kam ir ruda bārda.
- rudmatains Tāds (cilvēks), kam ir rudi mati.
- rudmatis Tāds (cilvēks), kam ir rudi mati.
- rūsganbārdains Tāds (cilvēks), kam ir rūsgana bārda.
- rūsganmatains Tāds (cilvēks), kam ir rūsgani mati.
- aplaizīt Tāds (cilvēks), kam ir samitrināti, saziesti, gludi saglausti mati. Tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
- sarkanvaidzis Tāds (cilvēks), kam ir sarkani vaigi.
- sarkanbārdains Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīga bārda.
- sarkanbārdis Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīga bārda.
- sarkansejains Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīga seja.
- sarkanmatains Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīgi mati.
- sarkanmatis Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīgi mati.
- sārtlūpis Tāds (cilvēks), kam ir sārtas lūpas.
- sārtvaidzis Tāds (cilvēks), kam ir sārti vaigi, veselīga sejas krāsa.
- nolaizīt Tāds (cilvēks), kam ir saslapināti vai saziesti un ļoti gludi sasukāti mati. Tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
- sirmbārdains Tāds (cilvēks), kam ir sirma bārda.
- sirmūsains Tāds (cilvēks), kam ir sirmas ūsas.
- sirmmatains Tāds (cilvēks), kam ir sirmi mati.
- dedzīgs Tāds (cilvēks), kam ir spēcīga tieksme (uz ko), aizraušanās (ar ko).
- dedzīgs Tāds (cilvēks), kam ir spēcīgas, kvēlas, aktivizējošas jūtas.
- melns Tāds (cilvēks), kam ir šādas krāsas tērps.
- elastīgs Tāds (cilvēks), kam ir šādas kustības.
- ciets Tāds (cilvēks), kam ir šāds raksturs, griba.
- laupītkārs Tāds (cilvēks), kam ir tieksme laupīt [1] (1). Tāds (cilvēks), kam ir tieksme iedzīvoties uz citu rēķina.
- tumšbārdains Tāds (cilvēks), kam ir tumša bārda.
- tumšsejains Tāds (cilvēks), kam ir tumša seja.
- tumšacains Tāds (cilvēks), kam ir tumšas acis.
- tumšgalvains Tāds (cilvēks), kam ir tumši mati.
- tumšmatains Tāds (cilvēks), kam ir tumši mati.
- tumšmatis Tāds (cilvēks), kam ir tumši mati.
- vienkājis Tāds (cilvēks), kam ir viena kāja.
- zābakots Tāds (cilvēks), kam ir zābaki kājās.
- zeltgalvains Tāds (cilvēks), kam ir zeltaini mati.
- zeltmatains Tāds (cilvēks), kam ir zeltaini mati.
- zeltmatis Tāds (cilvēks), kam ir zeltaini mati.
- zilacains Tāds (cilvēks), kam ir zilas acis.
- lēts Tāds (cilvēks), kam maz jāmaksā, kas (par darbu, precēm u. tml.) neprasa lielu maksu.
- bezatbildīgs Tāds (cilvēks), kam nav atbildības jūtu.
- bezcerīgs Tāds (cilvēks), kam nav cerību. Tāds (cilvēks), kas zaudējis cerības.
- bezgodīgs Tāds (cilvēks), kam nav goda jūtu. Negodīgs.
- bezģimenes Tāds (cilvēks), kam nav ģimenes. Neprecējies.
- bezidejisks Tāds (cilvēks), kam nav nozīmīgu ideju. Tāds (cilvēks), kas pauž nepieņemamas idejas.
- tukšs Tāds (cilvēks), kam nav saiknes ar saturīgu garīgo dzīvi. Tāds, kurā nav spēcīgu (emocionālu) pārdzīvojumu (par cilvēka psihi).
- bezmugurkaula Tāds (cilvēks), kam nav stingra rakstura, noteiktas nostājas.
- bezprincipiāls Tāds (cilvēks), kam nav stingru principu. Tāds, kas neievēro noteiktus principus, normas.
- vājš Tāds (cilvēks), kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī tāds, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
- bezzemes Tāds (cilvēks), kam nav zemes īpašuma.
- cildens Tāds (cilvēks), kam piemīt augstas ētiskas īpašības. Cēls, cēlsirdīgs.
- cēls Tāds (cilvēks), kam piemīt augstas ētiskas īpašības. Cildens.
- burvīgs Tāds (cilvēks), kam piemīt šādas īpašības. Apburošs.
- cēlsirdīgs Tāds (cilvēks), kam raksturīgas cēlas, cildenas īpašības. Augstsirdīgs.
- gudrs Tāds (cilvēks), kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze.
- egoistisks Tāds (cilvēks), kam raksturīgs egoisms. Patmīlīgs.
- lakonisks Tāds (cilvēks), kam raksturīgs lakonisms.
- vērienīgs Tāds (cilvēks), kam raksturīgs plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- aprobežots Tāds (cilvēks), kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis, - arī vienpusīgs.
- diskrēts Tāds (cilvēks), kam var uzticēties. Tāds (cilvēks), kas neizpauž noslēpumus. Uzticams.
- dzēlīgs Tāds (cilvēks), kas (ar vārdiem, izturēšanos) aizvaino.
- bailīgs Tāds (cilvēks), kas (pastāvīgi) baidās. Tāds (cilvēks), kas izjūt bailes.
- asinskārs Tāds (cilvēks), kas alkst, kāro slepkavot, spīdzināt.
- atkarpains Tāds (cilvēks), kas bieži runā skarbi, asi, tieši.
- bezsātīgs Tāds (cilvēks), kas ēd vai dzer ļoti daudz, kam nepietiek ar normālu ēdiena vai dzēriena daudzumu.
- klaidonīgs Tāds (cilvēks), kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Tāds (cilvēks), kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata.
- majestātisks Tāds (cilvēks), kas iedveš cieņu. Dižens, varens.
- krāsot Tāds (cilvēks), kas ir (parasti pārmērīgi) lietojis šādus kosmētikas līdzekļus.
- koncentrēts Tāds (cilvēks), kas ir koncentrējies (2).
- ģeniāls Tāds (cilvēks), kas ir ļoti talantīgs, apveltīts ar izcilām jaunrades spējām.
- luterticīgs Tāds (cilvēks), kas ir saistīts ar luterānismu. Tāds, kas tic luterānisma mācībai, dogmām.
- izveicīgs Tāds (cilvēks), kas ir veikls. Tāds (cilvēks), kas ātri, veicīgi strādā.
- deklasēts Tāds (cilvēks), kas ir zaudējis savas šķiras pazīmes, apziņu, tāds (cilvēks), kas nepiedalās sabiedriskās ražošanas procesā. Morāli pagrimis, noziedzīgs.
- indiskrēts Tāds (cilvēks), kas izpauž noslēpumus. Nesmalkjūtīgs.
- virspusīgs Tāds (cilvēks), kas ko dara pavirši, neiedziļinoties (kā) būtībā.
- lāga Tāds (cilvēks), kas ko dara samērā lietpratīgi.
- kārtējs Tāds (cilvēks), kas ko regulāri dara, veic.
- gudrs Tāds (cilvēks), kas labi uztver, saprot, iegaumē. Vērīgs, apdāvināts.
- devīgs Tāds (cilvēks), kas labprāt citam dod (ko savu). Tāds (cilvēks), kas labprāt dalās ar citiem.
- bezvērtīgs Tāds (cilvēks), kas nav piemērots, derīgs (piemēram, darbam, kādiem apstākļiem).
- bezsirdīgs Tāds (cilvēks), kas nejūt līdzi citiem. Cietsirdīgs, neatsaucīgs.
- nepazīstams Tāds (cilvēks), kas nekad vēl nav redzēts, sastapts, tāds, kas nav pazīstams. Svešs (1).
- doktrinārs Tāds (cilvēks), kas nekritiski un pedantiski ievēro kādu doktrīnu. Saistīts ar doktrināru [1], tam raksturīgs.
- Kaut kāds Tāds (cilvēks), kas nepelna ievērību. Necienīgs.
- Kaut kāds Tāds (cilvēks), kas nepelna ievērību. Necienīgs.
- Kāds nekāds Tāds (cilvēks), kas nepelna ievērību. Necienīgs. Kaut kāds.
- Kāds nekāds Tāds (cilvēks), kas nepelna ievērību. Necienīgs. Kaut kāds.
- bezrūpīgs Tāds (cilvēks), kas nepievērš pietiekamu uzmanību grūtībām, sarežģījumiem.
- bezpartejisks Tāds (cilvēks), kas nepievienojas nevienam no pretējiem uzskatiem, spēkiem, grupām u. tml. Neitrāls. Neieinteresēts.
- briļļains Tāds (cilvēks), kas nēsā brilles.
- īsredzīgs Tāds (cilvēks), kas nesaskata parādību kopsakaru vai neņem vērā savas rīcības turpmākās sekas.
- dedzīgs Tāds (cilvēks), kas nododas (kam) ar sajūsmu, aizrautību, sparu, enerģiju.
- greizsirdīgs Tāds (cilvēks), kas pārdzīvo greizsirdību. Tāds (cilvēks), kuram raksturīgs greizsirdība.
- dižciltīgs Tāds (cilvēks), kas pieder pie aristokrātijas.
- buržuāzisks Tāds (cilvēks), kas pieder pie buržuāzijas. Tāds (cilvēks), kas aktīvi atbalsta buržuāziju, rīkojas tās interesēs.
- aizdomīgs Tāds (cilvēks), kas rada aizdomas.
- daudzvārdīgs Tāds (cilvēks), kas runā gari un daudz lieka.
- histērisks Tāds (cilvēks), kas slimo ar histēriju. Arī kaprīzs, nenosvērts, untumains.
- izlēmīgs Tāds (cilvēks), kas spēj (droši, ātri) izlemt.
- impulsīvs Tāds (cilvēks), kas strauji rīkojas pēc ierosmes. Straujš.
- ārišķīgs Tāds (cilvēks), kas tiecas pēc ārējiem efektiem, pārspīlējuma Neīsts, samākslots.
- jaunizcepts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen (parasti viegli, bez grūtībām) ir ieņēmis jaunu amatu, stāvokli. Tāds, kas tikko vai nesen ir ieguvis jaunu īpašību, pazīmi.
- jauniesaukts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā.
- atbildīgs Tāds (cilvēks), kas veic svarīgu, nozīmīgu uzdevumu, pienākumu. Tāds (cilvēks), kam ir oficiāla, ar amata pienākumiem saistīta atbildība (par ko).
- atdevīgs Tāds (cilvēks), kas ziedo sevi (darbam, daiļradei, arī citu labā).
- vecākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar augstāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
- jaunākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar mazāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
- uzplečains Tāds (cilvēks), kura apģērbam ir uzpleči (2).
- vulgārs Tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīgi, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša.
- vienpusīgs Tāds (cilvēks), kura darbība aptver tikai kādu vienu šauru nozari. Tāds, kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis. Arī aprobežots (2).
- lietišķs Tāds (cilvēks), kura izturēšanās, rīcība, runa ir mērķtiecīga, koncentrēta, arī praktiski lietderīga.
- loģisks Tāds (cilvēks), kura izturēšanās, rīcība, runa ir saprātīga, pareiza, pamatota.
- divkosīgs Tāds (cilvēks), kura rīcība un uzskati ir pretēji (viņa) vārdiem.
- bruņniecisks Tāds (cilvēks), kura rīcība, izturēšanās ir raksturīga bruņiniekam (2).
- birokrātisks Tāds (cilvēks), kura rīcībai ir raksturīgs birokrātisms.
- galīgs Tāds (cilvēks), kurā, parasti negatīvas, īpašības sasniegušas visaugstāko pakāpi.
- dārgs Tāds (cilvēks), kuram daudz jāmaksā, kurš prasa lielu maksu (par darbu, precēm u. tml.).
- padārgs Tāds (cilvēks), kuram samērā daudz jāmaksā, kurš prasa samērā lielu maksu (par darbu, precēm u. tml.).
- daudzsološs Tāds (cilvēks), kurš (ar savām spējām, zināšanām) var gūt panākumus (kādā darbības nozarē).
- draudīgs Tāds (cilvēks), no kura var sagaidīt bargu rīcību.
- nedrošs Tāds (cilvēks), uz ko nevar paļauties, tāds, kam nevar uzticēties. Šaubīgs.
- vizuļains Tāds, kam ir vizuļi [1] (1), arī no vizuļiem veidots (piemēram, par tērpu, rotājumu). Tāds (cilvēks), kam ir, piemēram, šāds tērps, rotājums.
- neskarts Tāds, kas ir saglabājis savu pirmatnējo veidu, izskatu, tāds, ko cilvēks nav pārveidojis (piemēram, par apvidu dabā).
- katoļticīgs Tāds, kas ir saistīts ar katolicismu. Tāds (cilvēks), kas tic katolicisma dogmām.
- pareizticīgs Tāds, kas ir saistīts ar pareizticību, tāds (cilvēks), kas tic pareizticības dogmām.
- roka Tāds, ko darbina ar šo ekstremitāti (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.). Tāds, ko darba, izmantošanas procesā cilvēks var pārnēsāt, pārvietot, turot šajā ekstremitātē.
- ražojošs Tāds, no kā cilvēks iegūst nepieciešamos materiālos labumus, piemēram, augļus, vielas (par augiem, dzīvniekiem, to kopumu).
- nemīts Tāds, pa kuru (cilvēks) vēl nekad nav gājis (par ceļu).
- Gara milzis Talantīgs, ievērojams cilvēks, kura garīgajam darbam ir izcila sabiedriska nozīme.
- Gara milzis Talantīgs, ievērojams cilvēks, kura garīgajam darbam ir izcila sabiedriska nozīme.
- dieveklis Tas (cilvēks, arī parādība), ko akli dievina. Elks.
- nākotne Tas (cilvēks, cilvēku grupa), kas būs, darbosies pēc tagadējā laikposma.
- nulle Tas (cilvēks), kas ir neievērojams, nenozīmīgs.
- nabadziņš Tas (cilvēks), kas ir nožēlojams, nelaimīgs. Arī tas (parasti dzīvnieks), kas ir nožēlojams, vārgs.
- spoks Tas (parasti cilvēks vai dzīvnieks), kas izskatās, izturas dīvaini, neparasti. Tas, kas ir ļoti neglīts, arī atbaidošs.
- dzīvotājs Tas (parasti cilvēks, dzīvnieks), kas dzīvo, spēj dzīvot (1).
- izīrētājs Tas (piemēram, cilvēks, iestāde), kas izīrē (ko).
- pārdevējs Tas (piemēram, cilvēks, iestāde), kas pārdod (ko).
- vērtība Tas (piemēram, cilvēks, parādība), kam piemīt šāds īpašību kopums.
- ekspropriators Tas (sabiedrības šķira, slānis, arī cilvēks), kas ekspropriē (1).
- aizmiģelis Tas (tāds), kas darbā aizmieg. Gauss, neizdarīgs, tūļīgs cilvēks.
- divkājainis Tas, kam ir divas kājas (parasti cilvēks pretstatā dzīvniekiem).
- Rūpju (arī sāpju) bērns Tas, kas radies vai top ar grūtībām, mokām. Neatrisināts jautājums, kas sagādā daudz grūtību. Cietējs, nelaimīgs cilvēks.
- velte Tas, ko cilvēks iegūst vai saņem (parasti no dabas, piemēram, savvaļas ogas, sēnes).
- balva Tas, ko cilvēks iegūst vai saņem no dabas.
- Dabas dāvana Tas, ko cilvēks iegūst vai saņem no dabas. Tas, kas piemīt no dzimšanas, kas ir iedzimts (parasti spējas, talants).
- Dabas dāvana Tas, ko cilvēks iegūst vai saņem no dabas. Tas, kas piemīt no dzimšanas, kas ir iedzimts (parasti spējas, talants).
- elks Tēls, priekšmets u. tml., kam cilvēks ziedo un ko pielūdz.
- dievlūdzējs Ticīgs cilvēks, kas pielūdz dievu baznīcā vai citā par svētu uzlūkotā vietā.
- tiepša Tiepīgs cilvēks.
- tievulis Tievs cilvēks vai dzīvnieks.
- rets Tikai kāds, parasti cilvēks (no visiem vai daudziem).
- tizlenis Tizls cilvēks.
- trakulis Trakulīgs cilvēks.
- Ellīgs cilvēks Trakulīgs, nevaldāms cilvēks.
- pietrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- notrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- uztriekt Triecot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ātri uzskrien, uziet.
- pietriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- notriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko). Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- utubunga Trūcīgs, arī nicināts cilvēks.
- tūļa Tūļīgs cilvēks.
- tumsonis Tumsonīgs cilvēks.
- untumnieks Untumains cilvēks.
- urķis Urķīgs cilvēks.
- ūsainis Ūsains cilvēks.
- uzklīdenis Uzklīdis dzīvnieks, arī cilvēks.
- darbavieta Uzņēmums, iestāde, kur (cilvēks) ir saistīts algotā darbā.
- piētists Uzsvērti, arī liekuļoti dievbijīgs cilvēks.
- grēkāzis Vainīgais, arī cilvēks, kuram pastāvīgi piedēvē vainu.
- Grēka āzis Vainīgais, arī cilvēks, kuram pastāvīgi piedēvē vainu.
- vadāt Vairākkārt vai ilgāku laiku liekot iet sev līdzi, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās (parasti dažādos virzienos).
- Dzimtā valoda Valoda, kuru cilvēks iemācījies agrā bērnībā.
- Dzimtā valoda Valoda, kuru cilvēks iemācījies agrā bērnībā.
- Mātes valoda Valoda, kuru cilvēks iemācījies agrā bērnībā. Dzimtā valoda.
- Mātes valoda Valoda, kuru cilvēks iemācījies agrā bērnībā. Dzimtā valoda.
- dzimtene Valsts, zeme, kur (cilvēks) ir dzimis, arī uzaudzis.
- valšķis Valšķīgs cilvēks.
- Pieņemts vārds Vārds vai uzvārds, ko cilvēks izvēlas sava īstā vārda vai uzvārda vietā.
- Pieņemts vārds Vārds vai uzvārds, ko cilvēks izvēlas sava īstā vārda vai uzvārda vietā.
- pievārds Vārds, kuru (cilvēks) iegūst, pievieno papildus savam īstajam vārdam.
- mirla Vārgs, arī neveikls cilvēks.
- ņuņņa Vārgs, neizdarīgs, arī raudulīgs cilvēks.
- vecainis Vecs cilvēks.
- patriarhs Vecs, ļoti cienījams cilvēks (kādā cilvēku grupā).
- kraķis Vecs, vārgs, arī slims cilvēks.
- nazis Veikls, enerģisks, drosmīgs cilvēks.
- kromanjonietis Vēlā paleolīta cilvēks.
- pavilkt Velkot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); velkot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- viduvējība Viduvējs (2) cilvēks.
- viendienis Vieglprātīgs cilvēks, kura rīcība ir neapdomīga, nesaimnieciska, bez nākotnes perspektīvas.
- viendienītis Vieglprātīgs cilvēks, kura rīcība ir neapdomīga, nesaimnieciska, bez nākotnes perspektīvas. Viendienis.
- lētprātis Vieglprātīgs cilvēks.
- vieglprātis Vieglprātīgs cilvēks.
- Gaisa strīpa Vieglprātīgs, arī nenoteikts cilvēks.
- tukšgalvis Vieglprātīgs, pamuļķīgs cilvēks.
- Koka (arī ledus) gabals Vienaldzīgs, neiejūtīgs cilvēks.
- Koka (arī ledus) gabals Vienaldzīgs, neiejūtīgs cilvēks.
- Ledus (arī koka) gabals Vienaldzīgs, neiejūtīgs cilvēks.
- Vienīgā dzīvā dvēsele Vienīgais cilvēks.
- Vienīgā dzīvā dvēsele Vienīgais cilvēks.
- Vienīgā dzīvā dvēsele Vienīgais cilvēks.
- Mazais cilvēks Vienkāršais darba cilvēks (kapitālistiskajās valstīs).
- Mazais cilvēks Vienkāršais darba cilvēks (parasti kapitālisma apstākļos).
- mirstīgs Vienkāršs, parasts cilvēks.
- Sociālistiskā Darba Varonis Viens no visaugstākajiem goda nosaukumiem, ko PSRS piešķir par īpaši izcilu novatorisku darbību, izciliem nopelniem valsts labā; cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- lutausis Vientiesīgs, neattapīgs, arī neveikls, nemākulīgs cilvēks.
- dzimtene Vieta, kur (cilvēks) ir dzimis, arī uzaudzis.
- kūmiņš Viltīgs cilvēks, viltnieks.
- lapsa Viltīgs cilvēks, viltnieks.
- viltnieks Viltīgs cilvēks. Cilvēks, kas ar viltu cenšas gūt sev labumu.
- pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.). Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko).
- izvirzīt Virzot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.).
- izvirzīt Virzot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas cauri (kam), caur (ko).
- ievirzīt Virzot panākt, ka (cilvēks) nonāk (kur iekšā).
- patriarhs Visizcilākais, arī visvecākais cilvēks (kādā darbības sterā).
- viszinātājs Viszinīgs cilvēks.
- vīzdegunis Vīzdegunīgs cilvēks.
- sesks Zemisks cilvēks.
- primāti Zīdītāju kārta, pie kuras pieder augsti organizēti zīdītāji ar labi attīstītām galvas smadzenēm (piemēram, puspērtiķi, pērtiķi, cilvēks). Šīs kārtas īpatņi.
- ziņkārs Ziņkārīgs cilvēks.
- važonis Zirgu pajūgs, ko vada šāds cilvēks.
- Žēlsirdīgais samarietis Žēlsirdīgs, nesavtīgi palīdzīgs cilvēks.
- Žēlsirdīgais samarietis Žēlsirdīgs, nesavtīgi palīdzīgs cilvēks.
- plencis Žūpa. Arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks.
- pleika Žūpa. Arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks. Plencis.
- plenderis Žūpa. Arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks. Plencis.
cilvēks citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV