nevīža
nevīža ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.
1.Slinks, nolaidīgs cilvēks.
Piemēri..ja viņam uz svārku apkakles bija uzkritis kāds mats, es domās dēvēju viņu par nevīžu, kam slinkums apskatīt savu apģērbu.
- ..ja viņam uz svārku apkakles bija uzkritis kāds mats, es domās dēvēju viņu par nevīžu, kam slinkums apskatīt savu apģērbu.
2.Cilvēks, kas pavirši, bez atbildības izjūtas veic savus pienākumus, viņam uzticēto.
PiemēriČaklu un krietnu darītāju slavināja tālu. Turpretim nevīžas un laiskuma lāpītāji.. nokļuva ļaužu valodās.
- Čaklu un krietnu darītāju slavināja tālu. Turpretim nevīžas un laiskuma lāpītāji.. nokļuva ļaužu valodās.
- Stingrs un raupjš gan arī esot [priekšsēdētājs]. Nevīžas, slaistus un žūpas neciešot ne acu galā.
Avoti: 5. sējums