nevīžība
nevīžība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nevīžīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriCaurām dienām viņa staigāja neapģērbusies, izspūrušiem matiem.. Visur dvesa pretī nevīžība un nolaidība.
- Caurām dienām viņa staigāja neapģērbusies, izspūrušiem matiem.. Visur dvesa pretī nevīžība un nolaidība.
- Regīnas nekārtība veco vīru kaitināja, bet arī smīdināja. Taču, par spīti savai nevīžībai, Regīna ienesa īsto dzīvību mājās.
- pārn. ..aizlaistajos telpas kaktos trūkums sēdēja roku rokā ar nevīžību.
2.Vispārināta īpašība → nevīžīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..pretim braucošās mašīnas šoferis nenodzēš «lielās ugunis» un žilbina acis. Bieži vien šī šoferu nevīžība rada smagas autokatastrofas.
- ..pretim braucošās mašīnas šoferis nenodzēš «lielās ugunis» un žilbina acis. Bieži vien šī šoferu nevīžība rada smagas autokatastrofas.
- ..viņa [audzinātāja] nevar saprast, kā var pieļaut vismazāko nevīžību, kā var noliktā laikā neierasties pie savas klases audzēkņiem.
Avoti: 5. sējums